Satversmes aizsardzības birojs (SAB) sācis izvērtēt publiski minēto ministru kandidātu atbilstību valsts noslēpuma pielaides saņemšanai, pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) sacīja SAB vadītājs Jānis Maizītis. Viņš gan atturējās komentēt, kādi ir pirmie secinājumi.
«Mēs tomēr sākam iedarbināt šo mehānismu, kad pirms kandidātu apspriešanas un diskutēšanas drošības iestāde veic pārbaudi par tām personām, kas izskan publiski. Uz šodienu mēs esam pārbaudījuši pietiekami lielu publiski minēto iespējamo ministru kandidātu skaitu. Par informāciju, kāda ir mūsu rīcībā, es arī informēju Ministru prezidenti. Tas nenozīmē, ka tiek pārbaudīti ministri, bet tās personas, kuru uzvārdi izskan publiski, lai situācijā, kad valdība izveidota iespējami ātri, varētu izlemt jautājumu par šīm pielaidēm valsts noslēpumam. Līdz ar to kaut kādā mērā idejas par priekšpārbaudēm tiek iedzīvinātas,» uzsvēra Maizītis.
Jau ziņots, ka
jauno valdību varētu apstiprināt nākamnedēļ, 5.novembrī.
Otrdien topošās koalīcijas partneri vienojās par atbildības jomu sadali jaunajā valdībā. Līdz ar to «Vienotību» jaunajā valdībā varētu pārstāvēt Ministru prezidente Laimdota Straujuma, finanšu ministrs Jānis Reirs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, satiksmes ministrs Anrijs Matīss, savukārt izglītības un zinātnes ministra amata kandidāte būs izglītības programmas «Iespējamā misija» vadītāja Mārīte Seile.
Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) jaunajā valdībā varētu pārstāvēt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, labklājības ministrs Uldis Augulis, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, kā arī Guntis Belēvičs veselības ministra amatā.
Nacionālajai apvienībai jaunajā valdībā varētu būt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, kultūras ministre Dace Melbārde, savukārt Ināra Mūrniece varētu kļūt par Saeimas priekšsēdētāju.
SAB jau oktobra sākumā informēja, ka attiecībā uz jaunievēlētās Saeimas deputātiem, kuriem ir spēkā esoša speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam un par kuriem netiks saņemta papildus pārbaudāma informācija,
jaunas pārbaudes procedūru birojs nesāks.
Premjerministre jau augustā paziņoja, ka situācija, kad lēmums par pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu ministram tiek pieņemts tikai vairākus mēnešus pēc darba sākšanas, nopietni apgrūtina valdības darbu, līdz ar to būtu nepieciešams, ka SAB pārbaudi par personas iespējām saņemt pielaidi sāk jau valdības formēšanas gaitā.
Iespējams, tā varētu būt pirmsšķietamā pārbaude, kuras laikā SAB veic formālo kritēriju pārbaudi, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, bet tas nenozīmē, ka, pieņemot galīgo lēmumu par pielaides piešķiršanu, SAB lēmums nevar atšķirties no sākotnējā pārbaudē lemtā. Pirmsšķietamā pārbaude dotu iespēju sniegt vērtējumu - vai nav konstatējami acīmredzami šķēršļi pielaides saņemšanai un tādējādi amata pienākumu izpildes sākšanai.
Straujuma vēl pirms pāris nedēļām norādīja, ka lūgs prezidentu prasīt, lai SAB veic priekšizpēti par ministru amata kandidātiem. «Mēs jau runājām iepriekš ar [SAB direktoru Jāni] Maizīša kungu, un prezidents to atbalsta,» iepriekš piebildusi potenciālā jaunās valdības veidotāja.
SAB vajadzēja vairākus mēnešus, lai izlemtu, ka pielaide nepienākas bijušajai tieslietu ministrei Baibai Brokai un pašreizējam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam (VL-TB/LNNK).
Broka un Naudiņš SAB lēmumus pārsūdzēja ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram. Ģenerālprokurors SAB lēmumus nemainīja. Broka atkāpās no amata, bet Naudiņš ir pārvēlēts 12.Saeimā un darbu nolēmis turpināt parlamentā.
