No nākamā gada Krievija pāriet uz digitālo televīzijas apraidi. Testa versijā signālu var uztvert jau šobrīd. Digitalizāciju Krievija sāk ar Rietumiem – Baltijas valstu pierobežu. Latvijas austrumos būs iespējams redzēt vairāk nekā 10 bezmaksas kanālus no Maskavas.
Par medijiem atbildīgās komisijas vadītāja taisnojas – premjere Laimdota Straujuma neizprot problēmas nopietnību un nedod naudu jauniem projektiem, kas piesaistītu skatītājus pierobežā Latvijas kanāliem.
INĀRA MŪRNIECE, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja (Nacionālā apvienība): - Nevar visas valsts vairāk nekā 20 gadu laikā briedušās problēmas atrisināt vienā dienā. Tas vienkārši nav iespējams. Un es ļoti šaubos, vai to var izdarīt viena Saeimas komisija bez ārkārtīgi nopietna izpildvaras atbalsta.
Jaut.: - Bet mēs to visu neesam nočammājuši un palaiduši garām?
MŪRNIECE: - Ja Krievija digitalizē visu savu pierobežu gar Latviju, Lietuvu un Igauniju un mēs vienkārši atzīstam, ka nevarējām izdarīt un viss,
tas tikai liecina par to, ka šie risinājumi ir jāmeklē ļoti strauji.
Un jautājums ir, kā pārliecināt premjeres kundzi par to, ka šie risinājumi ir jāmeklē daudz straujāk.
Lai iesaistītos lielajā politikā, krievu valodas referenduma rīkotāji dibināja partijas
Likums nosaka – tam nepieciešami vismaz 200 biedru. 2012.gada decembrī Daugavpilī novērojām, ka, dibinot partiju «Gods un kārtība», klāt nebija likumā prasītais biedru skaits.
Lai pret līdzīgiem gadījumiem cīnītos, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā nonāca drošības iestāžu un Uzņēmumu reģistra ieteikums, ka jaunu partiju dibināšanas sapulcēs jāpiedalās notāram, kurš uzraudzītu likuma ievērošanu. Komisijas priekšsēdētājs saskaņietis Sergejs Dolgopolovs bija šo grozījumu gaitu piebremzējis. Tikai
pēc žurnālistu jautājumiem komisija pagājušā gada nogalē likumu grozīja,
kas nu apgrūtina, iespējams, pretvalstisku organizāciju reģistrāciju.
Tautsaimniecības komisijā šajā sasaukumā bijuši vairāki skaļi projekti, kas saistīti ar Latvijas un Krievijas attiecībām. Gāzes tirgus atvēršanā atšķirībā no Lietuvas Latvija piekāpās Latvijas Gāzes un tās akcionāra GAZPROM interesēm. Pēc Valsts prezidenta iebildēm neizdevās ieviest kvotas uzturēšanās atļauju dalīšanā ārvalstniekiem. Iestrēguši vairāki saimnieciski jautājumi - likums, kas ierobežotu enerģijas dzērienu tirgošanu. Un jau vairākus gadus neizdodas pieņemt grozījumus, kas ļautu sakārtot pasažieru autopārvadājumus. Tos arī pēdējā sēdē pēc vairāku Saskaņas centra deputātu ierosinājuma Saeima no darba kārtības pēkšņi izņēma.
Jaut.: - Autopārvadātāju likums ir no 2011.gada decembra?
JĀNIS OZOLIŅŠ, Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs (Reformu partija): - Jā, īstenībā ļoti žēl, ka to izņēma ārā. Mēs bijām mazākumā.
Jaut.: - Kopā sanāk jau trīs gadi, kā nekas nav sanācis.
OZOLIŅŠ: - Nu tā, jā. Jautājiet kolēģiem....
Ilmas Čepānes Juridiskā un Sergeja Dogopolova Valsts un pašvaldību lietu komisija tā arī visa šīs Saeimas sasaukuma laikā nespēja atrisināt kādu daudziem iedzīvotājiem sāpīgu jautājumu.
ILMA ČEPĀNE, Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja (Vienotība): - Mums ir bijušas 300 komisijas sēdes. Vairāk kā. Šajā Saeimā. Un mums ir bijušas 200 apakškomisijas sēdes. Tā ir ārkārtīgi liela slodze. Tā nav tāda parunāšanās komisija, kur sanāk parunāties ar amatpersonām. Tas nav viegls darbs.
Abu komisiju
uzdevums bija sakārtot kopš deviņdesmitajiem gadiem pieļauto kļūdu.
Tolaik zemi zem daudzdzīvokļu namiem ļāva atgūt agrāko īpašnieku mantiniekiem. Veikli uzņēmēji tās uzpirka un nu no dzīvokļu īpašniekiem pieprasa par zemi piespiedu nomu. Par šo problēmu atbildīgajiem risinājumu esam prasījuši vairākkārt. Atbildes vienmēr bijušas vienādas – lieta ir sarežģīta. Risinājuma nav.
ILMA ČEPĀNE, Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja (Vienotība): - Mēs jau vienreiz ar jums runājām. Tur valstij vajag miljonus. Lai to varētu darīt. Es saprotu par dalīto īpašumu – tas ir, cilvēkiem būtu nepieciešams panākt vai nu pašiem izpirkt, vai panākt, ka tiek šī funkcionāli nepieciešamā ēkai tas zemesgabals varētu tikt samazināts. Bet tur visi tie mērīšanas darbi un viss pārējais. Nu no vienas puses varētu vērsties Satversmes tiesā arī zemes īpašnieki. Saistībā ar šiem te grozījumiem. Es nezinu, kā tas viss risināsies.
SERGEJS DOLGOPOLOVS, Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas priekšsēdētājs (Saskaņas centrs): - Šī problēma neparādījās šīs Saeimas laikā; tā parādījās 90.gados. Un kopš 93. gada tā problēma nebija kustināta.
Ir praktiski soļi veikti, lai mazinātu šo spriedzi. Bet dabīgi tur ir vēl ļoti tālu līdz galīgam problēmas risinājumam.
Krājbankas skandalozais krahs un īpašuma strīdi ap Ķemeru sanatoriju. Lai pētītu šīs lietas, Saeimā izveidoja divas izmeklēšanas komisijas. Vienā strādāja 11, otrā 13 deputāti. Abas darbu beidza bez rezultāta.
KĀRLIS EŅĢELIS, Krājbankas izmeklēšanas komisijas loceklis (Reformu partija): - Attiecībā uz Krājbankas izmeklēšanas komisiju man ir jāatzīst, ka tur tas darbs nebija tik produktīvs, jo tur notika diezgan liela pozīcijas un opozīcijas interešu sadursme.
Iespēju nākt ar savām idejām likumu rakstīšanā Satversme paredz arī Valsts prezidentam. Atšķirībā no saviem priekšgājējiem, piemēram, Vairas Vīķes-Freibergas, kura panāca pat referendumu, lai apturētu Aigara Kalvīša valdības grozījumus Nacionālās drošības likumā, tagadējais Valsts prezidents īpaši nav centies izmantot savas tiesības.
Andris Bērziņš triju gadu laikā to darījis vien septiņas reizes. Salīdzinājumam Valdis Zatlers - 14. Lielākoties Bērziņa ieteikumi bijuši nevis lai, piemēram, uzlabotu dzīvi pensionāriem vai invalīdiem. Prezidents vairāk satraucies par valsts simbolikas izmantošanu. Viņš ierosinājis noteikt sodu par necieņu pret himnu un karogu, grozīt likumu, ka arī remonta laikā virs Rīgas pils jāplīvo valsts karogam, ka jāatjauno Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Zemgales ģerboņi. Bērziņš arī ieteicis mazināt privilēģijas bijušajiem prezidentiem un mainīt kārtību, kā amatpersonas izpērk savas dāvanas.