Piecus gadus pēc krīzes sākuma lielākā daļa Baltijas mediju joprojām nav atguvuši 2008.gada apgrozījumu. Vissmagāk krīze skārusi laikrakstus, īpaši Latvijā. Vislabākos rezultātus Baltijā uzrāda Igaunijas mediji, no kuriem vairāki spējuši izrauties uz priekšu, liecina «Re:Baltica» kopā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju centru veiktā Baltijas mediju finanšu un auditorijas analīze.
Šodien plašākai publikai prezentētie izpētes dati liecina, ka piecus gadus pēc krīzes sākuma mediji ir nabadzīgāki nekā pirms tās - 39 no 49 mediju uzņēmumiem, kuriem nepastarpināti pieder 75 populārākie mediji Baltijas valstīs, joprojām nav atguvuši 2008.gada apgrozījumu.
Vissmagāk krīze skārusi laikrakstus. No uzņēmumiem, kas izdod 15 populārākos laikrakstus Baltijā, pērn mīnusos arvien bijuši septiņi, secināts mediju analīzē. Tajā gan atzīmēts, ka daudzi mātesuzņēmumi finanšu atskaitēs konkrētos medijus nenorāda, bet atspoguļo koncerna rezultātu.
Individuāli
par «smagāko upuri» tiek uzskatīts Latvijas laikraksta «Diena» koncerns,
kas piecos gados ir zaudējis 76% biznesa apjoma, savukārt kopumā krīze vissmagāk skārusi Lietuvas avīžu tirgu, kur apgrozījumi krituši 41,2 līdz 72,4% robežās. Vienīgi «Lietuvos Rytas» pērn izdevies atgriezties pie peļņas.
Izņēmums ir Igaunijas laikraksti, kam ir skaidra īpašnieku struktūra un zaudējumu apjoms nepārsniedz pāris procentus no apgrozījuma.
Žurnālu izdevējiem sokas ievērojami labāk -
pērn ar peļņu strādājuši 14 no 15 populārāko Baltijas žurnālu izdevējiem.
Tāpat mediju analīzē secināts, ka Baltijas lasītājiem ir stipri atšķirīga gaume. Lietuvā patērētājiem tīk padomi un slavenību tenkas, Latvijā - slavenības un sieviešu žurnāli. Igaunijā populārāko pieciniekā parādās arī vēstures un zinātnes žurnāli.
Lielākos interneta ziņu medijus Baltijā kontrolē Igaunijas uzņēmēji - tiem pieder gan pirmais, gan otrais populārākais portāls arī Latvijā un Lietuvā.
Arī biznesa ziņā interneta medijiem klājas salīdzinoši labāk. Piemēram, Baltijas vadošais portāls «Delfi» tikai Latvijā nav spējis atgriezties pie pirmskrīzes biznesa apjomiem, pazaudējot apmēram piektdaļu biznesa.
Peļņu uzrāda deviņi no 14 vadošo ziņu vietņu īpašniekiem.
Taču arī šajā gadījumā nereti mātesuzņēmumi finanšu atskaitēs nenorāda konkrētos medijus atsevišķi.
Radio segmentā pērn mīnusos ir vairs tikai viens no 15 tirgus līderiem, taču kopumā arī šo nozari krīze nav taupījusi.
Baltijas televīzijām situācija ir mazāk iepriecinoša - zaudējumus uzrāda trīs no 15 vadošajiem kanāliem, divi no tiem ir Igaunijā. Lietuvā pieci populārākie kanāli ir plusos.
Baltijā liela popularitāte ir medijiem krievu valodā. Visizteiktāk tas konstatēts Latvijā - divi no pieciem populārākajiem TV kanāliem raida krieviski, turklāt tiem ir lielāka auditorijas laika daļa nekā krievu valodas kanāliem Lietuvā un Igaunijā.
Populārākais laikraksts Latvijā ir «MK - Latvija» krievu valodā. Ne Lietuvā, ne Igaunijā starp populārākajiem pieciem nav neviena laikraksta krievu valodā.
Mediju analīzē secināts, ka
kopumā Baltijā visveselīgākā mediju vide ir Igaunijā -
augstāks preses brīvības novērtējums, labāki finanšu rādītāji, spēcīgāki koncerni ar klātbūtni visā Baltijā. Igaunijā vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs iedzīvotāji uzticas medijiem un arī tos vairāk patērē, savukārt vismazāk medijiem uzticas lietuvieši.
Baltijas mediju finanšu un auditorijas analīzi par laika posmu no 2008. līdz 2014.gadam veidojis nodibinājums Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica» kopā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju centru. Pētījuma autori ir Rudīte Spakovska, Sanita Jemberga, Aija Krūtaine un Inga Spriņģe.
