Dārdzības dēļ Latvijā veselības aprūpi nevar atļauties 14% iedzīvotāju, ceturtdien diskusijā «Par cilvēktiesībām uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi Latvijā» sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) līderis Valdis Keris, atsaucoties uz Pasaules Veselības organizācijas un Veselības ministrijas datiem.
«Kādas negatīvas sekas ir tam, ka valsts tik maz atvēl veselības nozarei? Latvijā veselības aprūpi dārdzības dēļ nevar atļauties 14% iedzīvotāju. Lietuvā tie ir aptuveni 1%. Tas ir ļoti nepatīkams cipars,» atzina Keris.
Ārstniecības nepieejamība izpaužas augstajos līdzmaksājumos un garajās rindas pie speciālistiem.
Keris norādīja, ka, pēc «Eurostat» datiem,
Eiropā vidēji veselības aprūpei novirza 7,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP),
bet Latvijā - 3,9%. Izglītībai vidēji Eiropā atvēl 5,3% no IKP, bet Latvijā - 5,5%. «Iemesli, kas tagad virmo publiskajā telpā, jāmeklē citur,» īsi komentēja Keris. Ekonomiskajām attiecībām vidēji Eiropā novirza 4,1%, bet Latvijā - 5,3%.
LVSADA uzskata, ka Latvijas valdībai būtu jālūdz atlikt aizdevuma atmaksu un 500 miljoni eiro no šīs summas jāiegulda tautsaimniecībā un veselībā.
«Risinājumi. Apelēšana pie politisko līderu sirdsapziņas.
Diemžēl tas atsitas kā zirņi pret dienu, biežākās atbildes - valstij nav naudas, ja parādās kāda kapeika, to neļauj tērēt starptautiskie aizdevēji. Kāpēc gan nevarētu palūgt atļauju EK atmaksāt pusi no summas nedaudz vēlāk un 500 miljonus ieplūdināt tautsaimniecībā un veselībā. (..) Kāpēc politiķi to neizmanto, nezinu, bet neko labu tas par viņiem neliecina,» teica arodbiedrības līderis.
Pēc Kera uzskata, vilcināšanās nav pieļaujama, jo tam ir dzīvības cena.
Šogad veselības nozares bāzes finansējums bija 713 miljoni eiro, bet nākamgad papildus plānots 31 miljons eiro.
