Tieši pirms gada 21. novembrī mūs pārsteidza vēl nebijusi traģēdija, atņemot 54 cilvēku dzīvības zem sagruvušā veikala jumta. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) 5. daļas komandiera vietnieks un Bolderājas posteņa komandieris Staņislavs Turoks, kurš cieta sabrukušā veikala jumta nobrukumā, TVNET stāsta, kā tika glābti cietušie un kā pašam izdevās izglābties no nāves.
«21. novembris bija parasta darbdiena. Pēcpusdienā saņēmām izsaukumu: iebrucis veikala jumts Zolitūdē. Ierodoties notikuma vietā, glābēju komanda uzreiz bija gatava doties iekšā veikalā glābt cietušos,» stāsta ugunsdzēsējs.
«Glābjot cietušu vīrieti, kuru bija grūti atsvabināt no smagajiem betona blokiem, izmantojām divus pacēlājus. Tieši šajā brīdī notika otrais nogruvums tieši virs mums,» atceras Staņislavs.
Pēc nogruvuma glābēji nesaprata, kas notiek, esot zem smagajām betona plāksnēm. Redzamības nebija – visapkārt vienīgi bieza putekļu dvaka, kas dūrās acīs. «Bija grūti elpot. Apkārt pilnīga tumsa. Nākot pie apziņas, domāju, kā man no šiem gruvešiem izlīst,» glābējs skaidro. Dzirdami bija cietušo glābēju vaidi.
«Mēģinājām katrs kaut kā izlauzties no betona slazda. Vēlāk kopīgi izvērtējām situāciju: kurš ko var izkustināt. Redzējām viena glābēja muguru, bet viss pārējais no viņa ķermeņa atradās zem gruvešiem, citam glābējam redzama bija tikai galva. Es ar kolēģi Lauri no gruvešu kalna tikām ārā paši, bet pārējie kolēģi pašu spēkiem izkļūt nespēja,» ar skumjām atminas cietušais glābējs.
Ugunsdzēsējs, neskatoties uz diviem mugurkaula skriemeļu lūzumiem, turpina strādāt VUGD
«Tiekot ārā no veikala, kādu laiku vēl pats soļoju, aktīvi kustējos, bet vēlāk devos pie mediķiem,» stāsta Staņislavs, kurš pēc ārstu pārbaudēm vairs neturpināja glābšanas darbus, jo ļoti sāpēja mugura.
Slimnīcā ārsti konstatēja divu mugurkaulu skriemeļu lūzumus.
Tomēr šī trauma neliedz drosmīgajam glābējam turpināt darbu VUGD: «Es neesmu invalīds! Par šāda statusa iegūšanu pat neinteresējos.»
Staņislavs šobrīd nespēj izturēt lielu fizisko slodzi, bet tas neliedz aktīvi palīdzēt saviem kolēģiem un ar visu sirdi un dvēseli strādāt VUGD par Bolderājas posteņa komandieri.
Pēc operācijām Latvijā Staņislavs turpināja ārstēt savu muguru pie Vācijas speciālistiem. Kaut arī atradās tik tālu no traģēdijas vietas, regulāri zvanīja saviem kolēģiem, sakot, ka drīz ieradīsies un palīdzēs saviem partneriem, kolēģiem un draugiem – glābējiem.
«Man bija svarīgi nemitīgi būt pietiekami informētam,» atklāj cietušais ugunsdzēsējs.
Glābējiem ir svarīgi justies vajadzīgiem
«Tagad cilvēki, ieraugot ugunsdzēsēju, pienāk, paspiež roku, pasaka paldies par mūsu paveiktajiem darbiem. Mēs jūtamies vajadzīgi! Agrāk pat daži labi pasmējās par mūsu darbu. Pat skolās bērni uz jautājumu, ko dara ugunsdzēsēji, spēja pateikt, ka tikai dzēš liesmas. Tomēr mums ir vēl daudz darbu, ko ikdienā veicam,» stāsta VUGD 5. daļas komandieris Dmitrijs Novikovs.
Ugunsdzēsēji nejūtas kā varoņi pēc paveiktajiem darbiem – glābšana ir daļa no viņu dzīves. Tomēr iedzīvotāju attieksme ir ļoti svarīga, jo šie cilvēki ik dienu riskē ar savu dzīvību, lai glābu kādu no mums.
