Lai garantētu NATO valstu drošību, Baltijas jūrā vajadzīgs vairāk kuģu un jārīko vairāk mācību, piektdien uzsvēris NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kas no Latvijas ieradies vizītē Lietuvā. Vienlaikus viņš uzsvēris, ka ir svarīgi palielināt bruņoto spēku finansējumu, jo «katrs šāds solis kaut ko maksā», vēsta «Vz.lt».
«Ir jāatbalsta Baltijas valstis, lai Lietuva justos droši. Mana galvenā prioritāte - lai [Velsas samitā panāktās] vienošanās tiktu īstenotas laikā,» NATO vadītājs uzsvēris preses konferencē.
Vizītes laikā viesis kopā ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti apmeklēja gaisa telpas kontroles centru Karmēlavā, kas atbildīgs par Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzības operācijām un NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas vadību. Viņš uzsvēra, ka alianse cieši apņēmusies aizstāvēt visas savas dalībvalstis saskaņā ar kolektīvās aizsardzības principu.
Kā norādīja Grībauskaite, tas fakts, ka NATO ģenerālsekretārs apmeklē visas trīs Baltijas valstis, ir simbolisks un apliecina, ka NATO pilda Velsas saistības. «Visi lēmumi, kas pieņemti aliansē, tiek īstenoti ar ļoti konkrētiem soļiem,» viņa piebilda.
Stoltenbergs atzinīgi novērtēja Lietuvas apņemšanos palielināt izdevumus aizsardzībai un pateicās par palīdzību Afganistānā.
Kā ziņots, Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks šonedēļ pavēstīja, ka līdz ar aizsardzības finansējuma pieaugumu nākamgad karaspēka uzturēšanai un iepirkumiem paredzēto asignējumu proporcionālais sadalījums beidzot atbildīs NATO standartiem, ļaujot Lietuvai atgūt zaudēto potenciālu un papildināt rezerves.
Pēc viņa teiktā, tas arī palīdzēs Lietuvas Bruņotajiem spēkiem stiprināt manevrēšanas un kaujasspējas, iegādājoties prettanku un pretgaisa aizsardzības bruņojumu, modernizējot mīnmetējus un sākot attīstīt kājnieku kaujas mašīnu un, iespējams, arī pašgājējas artilērijas projektu, kā arī uzlabot militāro apmācību apstākļus gan saviem karavīriem, kuri piedalās mācībās, gan sabiedrotajiem.
