Latvija atturējusies balsojumā ANO Ģenerālajā asamblejā par Krievijas virzīto rezolūciju par nacisma un neonacisma glorifikāciju vairāku iemeslu dēļ, sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvis Kārlis Eihenbaums.
Latvija atturas balsojumā ANO par Krievijas virzīto rezolūciju par nacisma glorifikāciju
Viņš norāda, ka visas Eiropas Savienības (ES) valstis balsojumā par rezolūciju atturējās. Rezolūcijas atbalsts citu pasaules valstu vidū šogad sarucis, kā arī pieaudzis to valstu skaits, kas atturējās.
«ES valstis neuzskata par iespējamu atbalstīt šo rezolūciju vairāku apsvērumu dēļ. Pirmkārt, rezolūcija ir vienpusīga, tā nepilnīgi atbilst cilvēktiesību standartiem. Otrkārt, ES valstis nevarēja ignorēt plašāko kontekstu - Krievijas centienus uzspiest vienpusēju vēstures interpretāciju, attaisnot Ribentropa-Molotova noziedzīgo paktu, kā arī Krievijas Federācijas īstenoto agresiju pret Ukrainu,» saka ĀM pārstāvis.
ES valstis, kopīgi skaidrojot savu balsojumu atgādināja, ka «daudzām Eiropas valstīm Otrā pasaules kara beigas nenesa brīvību, bet jaunus noziegumus pret cilvēci, kas tika pastrādāti pret to tautām». ES valstis, veidojot kopīgo nostāju, ņēma Krievijas agresiju pret Ukrainu. ES atzīmēja, ka «Krievijas Federācija ir pārkāpusi starptautisko tiesību normas un ANO pamatprincipus, nelikumīgi anektējot daļu suverēnas valsts, slēpjoties aiz aizbildinājumiem par cīņu ar neonacismu».
ES norādīja rezolūcijas autoriem Krievijai un uzskata, ka cīņa ar rasismu, ksenofobiju un neonacismu ir aktuāla daudzās pasaules valstīs. Atzīstami, ka šo faktu atzīst arī Krievija, kurā pašā darbojas daudzas aktīvas neonacistu organizācijas, un kurā katru gadu notiek desmitiem rasistu īstenotu slepkavību un citu pretīgu neonacistu noziegumu. Rezolūcijā šogad tika iestrādāti vairāki būtiski elementi, tai skaitā par nepieciešamību apkarot aicinājumus uz vardarbību pret mazaizsargātajām sabiedrības grupām, naida runu, policijas vardarbību pret minoritātēm un vēl citi.