Aleksejs Holostovs nav ne ietekmīgs uzņēmējs, ne slavens politiķis. Politiķa stāžs viņam ir īss. Karjera sākās, strādājot par palīgu Saeimas deputātam Sergejam Dolgopolovam.
Spiegu Holostovu «Saskaņas centrā» iesaistījis Dolgopolovs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jaut.: - Kāpēc jūs viņu paņēmāt? Kāds viņu jums ieteica?
SERGEJS DOLGOPOLOVS: - Viņš ir strādājis SC kā jaunatnes nodaļas vadītājs. Un man pašam bija interesanti – es pats visu mūžu esmu strādājis ar jauniešiem. Man bija interesanti pamēģināt, kāds viņš ir rutīnas darbā.
Dolgopolovs Holostovu uz Saskaņas centru atvedis un licis iekļaut vēlēšanu sarakstā. Holostovam ļoti gribējās nokļūt 10. Saeimā. Aktīvi sevi reklamēja. Kādas augstskolas lektors studentiem licis nedēļu rakstīt internetā pozitīvus komentārus rakstiem par Holostovu. Aktīvākajiem balvā solīts dators.
Sižets – 2010.gada 27.septembris
Jaut.: - Vai zinājāt, ka augstskolā tika veikta aģitācija par jums?
Aleksejs Holostovs, Saskaņas centra deputāta kandidāts: - Pie manis atnāca puisis, Jurijs, piedāvāja piedalīties socioloģiskā pētījumā, ka tajā tiks izmantota mana personība, un es piekritīju tam.
10. Saeimā Holostovs iekļuva. Bet pēc gada ārkārtas vēlēšanās partijas vadība nolēma, ka no Holostova aktivitātēm partijai ir maz labuma un kandidātu sarakstā neiekļāva.
JĀNIS URBANOVIČS, Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs: - Pēc tam mēs viņu nemaz nevirzījām un nelikām sarakstā, tāpēc ka bija citi labāki. Viņš diezgan neatzīmējās ar produktīvu darbu frakcijā. Tāpēc mūsu ceļi šķīrās. Pēc tam, kad viņš sāka tos jokus dzīt ar tām zemēm – PSRS vai kā –, tad mēs šķīrāmies no viņa arī no partijas
Par Saeimas laikā sākto biznesa projektu Babītes novadā rakstīja arī ārpus Latvijas
- ka tie esot ekskluzīvi īpašumi ekskluzīvā vietā. Labākā reklāma bija to nosaukumi - par godu Krievijas prezidentiem un Padomju Savienībai.
ANDREJS ENCE, Babītes novada mērs: - Bija te tās – Putinka, Medvedjevka un te vēl tā trešā. Valujevka.
Jaut.: - Tie nosaukumi tur apstiprināti?
ENCE: - Nē. Kādas muļķības. Taču nevar būt tāds nosaukums. Ja te jau ir ielu nosaukumi iedoti. Viss. Tas ir Kaģu ciems un ar konkrētu ielu.
Nevis ekskluzīvs, bet vienkāršs zemesgabals pārsimts metru no Liepājas šosejas. Vairākas nepabeigtas un divas līdz galam uzceltas mājas. Vienā dzīvo Holostovs. Kaimiņš viņu šonedēļ neesot redzējis.
Jaut.: - Viņš mājās?
A.Holostova kaimiņš Babītes pagastā: - Nezinu. Neredzu jau vairākas dienas. Viņa māte tikai aizbraukusi, bet viņu jau vairākas dienas neredz. Nezinu.
Sadibinātas vairākas SIA, kas reģistrētas Rīgas mikrorajonu dzīvokļos
Viena iznomā nekustamos īpašumus, cita nodarbojas ar videoierakstu nomu un reklāmu. Spriežot pēc Holostova foto Facebook portālā, viņa kontaktu loks bijis plašs. Krievijas Hokeja federācijas prezidents Vladislavs Tretjaks, Aleksandrs Žukovs – Valsts domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks. Krievijas Futbola federācijas šefs Igors Ananskihs. Un vēl - Valsts domes priekšsēdētājs Sergejs Nariškins. Vēl pavasarī stāstījām, kā ierindas Aizkraukles domes deputātam Nikolajam Sokolam bija izdevies Nariškinam nodot Latvijas veterānu lūgumu pacelt pensijas. Tagad par abu kopīgo braucienu saskaņietis ir nerunīgs. Ar Holostovu viņu nekas neesot saistījis.
NIKOLAJS SOKOLS, Saskaņas biedrs: - Mēs strādājām kopā. Nesekoju, ko viņš tur dara.
Jaut.: - Bet jūs kopā braucāt uz Maskavu tajā laikā.
SOKOLS: - Nu, mēs bijām vienā pasākumā. Kopā, ne kopā braucām – tas atsevišķs jautājums. Bet ko viņš tur darīja – nav ne jausmas.
Jaut.: - Bet tad jūs tur pat nesarunājāties savā starpā?
SOKOLS: - Sarunājāmies, bet ar kādu mērķi viņš tur bija – man nav zināms.
Jaut.: -Tad jums katram savas darīšanas tur kaut kādas bija?
SOKOLS: - Jā.
NTV sižetā par Holostovu uzaicināti eksperti katrs kādā veidā saistīti ar Latviju. Kremļa jaunizveidotās ziņu aģentūras «Rossija sevodņa» Starptautiskās žurnālistikas un pētniecības direkcijas vadītāja Veronika Krašeņiņņikova bieži intervēta par notiekošo Latvijā. Aprīlī viņu sastapām «Format A3» rīkotā pasākumā Rīgā. Tur
Krašeņiņņikova paziņoja, ka nesaprot, kāpēc Latvijai jābūt Eiropas Savienībā un NATO.
Bijušais Krievijas vēstniecības Latvijā 3. sekretārs Vladimirs Simindejs, kurš nu iekļauts Latvijas melnajā sarakstā, pats dzimis un audzis Latvijā. Pat iemācījies latviešu valodu. Pirms deviņiem gadiem beidza diplomāta karjeru un atgriezās Krievijā. Tagad ir pētnieks fondā «Vēsturiskā atmiņa». Fonda direktors ir Aleksandrs Djukovs. Arī viņam liegta iebraukšana Latvijā. Melnajā sarakstā Djukovs nokļuva, kad Rīgā gribēja sarīkot izstādi un starptautisku diskusiju par nacistu un arī latviešu zvērībām 2. Pasaules kara laikā.
Eksperts no Latvijas ir krievvalodīgo tiesību cīnītājs Aleksandrs Gapoņenko.
Viņš apgalvo, ka ieskatījies dokumentos, kur teikts, cik tērē Latvijas specdienesti. Mums gan zināms, ka šādus faktus stingri sargā valsts noslēpums un Gapoņenko šādas ziņas nebūtu pieejamas.
Valstīs ap Krievijas pierobežu un tuvējās ārzemēs aktivizējušies spiegu kari. Vācija par spiegošanu nesen izraidījusi krievus, Krievija vāciešus. Līdzīga laipnību apmaiņa notikusi starp Krieviju un Poliju.
Mūsu kaimiņi lietuvieši izskaitļojuši spiegu no Baltkrievijas, kurš strādājis kādā firmā un viņam bijusi piekļuve datiem par aviolidojumiem. Lietuva nolēmusi arī izglītot savus iedzīvotājus – tur izdota pat īpaša brošūra, kā atpazīt spiegus.
Moldovas specdienests publicē video, kurā atklāj Krievijas iesūtītos nekārtību rīkotājus
Vēl radošāku pieeju izmanto Moldova. Tās specdienests Youtube izvietojis video, kurā atklāti Krievijas iesūtītie aktīvisti. Viņu uzdevums ir rīkot nekārtības Moldovā.
Avots - https://www.youtube.com/watch?v=hoER8KCiXqc
Bijušā Saeimas deputāta atzīšanās televīzijas ēterā, ka viņš Latvijas un ASV dienestu uzdevumā spiegojis Krievijā, ir kas jauns ne tikai mūsu politikā. Atšķirībā no Igaunijas drošībnieka, kurš jau vairākus mēnešus sēž Krievijas cietumā, Holostovu pacienāja ar kafiju, šokolādes konfektēm un pavadīja uz lidostu. Fakts, ka
mūsu amatpersonas Latvijas dienestu saistību ar Holostovu skaidri nenoliedz
un klusē arī viņš pats, rada priekšstatu, ka, iespējams, kāda daļa no šā stāsta varētu būt patiesa.
Ir vai nav Holostovs spiegojis Latvijas labā, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskata, ka Krievijas vēlme ir diskreditēt kaimiņvalstis un saviem iedzīvotājiem parādīt, ka Krievija atrodas ienaidnieku ielenkumā.
ARTIS PABRIKS, bijušais aizsardzības ministrs, Eiropas parlamenta deputāts (Vienotība): - Visa Krievijas informatīvā kampaņa lielā mērā ir vērsta uz Rietumu pasaules parādīšanu sliktā gaismā. Nākamais mērķis ir mēģināt traucēt saikni starp Eiropu un ASV – to mēs redzam visos sadarbības formātos. Un trešais ir viest kaut kādas iekšējās nesaskaņas Eiropas Savienībā, kas arī mazinātu Eiropas ietekmi uz Krieviju.
EDGARS RINKĒVIČS, ārlietu ministrs: - Es personīgi domāju, ka viss šis gadījums vairāk būtu skatāms Krievijas iekšpolitikas kontekstā, kur acīm redzot vajag parādīt, ka spiegi spieto visapkārt, tikai ziniet – manuprāt, šis personāžs ir samērā interesants un es negribētu tālāk komentēt šo jautājumu. Domāju, ka šis gadījums ir savdabīgs, un es nedomāju, ka mēs varam komentēt detalizētāk kādu raidījumu, kādu atzīšanos, kas izklausījās un izskatījās diezgan absurda.