Latvijas drošības stiprināšanai tiks nodrošinātas biežākas gaisa patruļas un ir iespējama lielāka skaita ASV tanku izvietošana, šorīt LNT apliecināja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Straujuma: būs biežākas gaisa patruļas un iespējama ASV tanku izvietošana
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Politiķe atgādināja, ka valdība vakar nolēma gaisa patrulēšanas misijas pastiprināšanai no Aizsardzības ministrijas budžeta pārdalīt 500 000 eiro un deleģēt aizsardzības ministru parakstīt līgumu par biežākām NATO patruļām Baltijas valstu gaisa telpā.
Lūgta komentēt ASV ģenerālleitnanta Bena Hodža teikto, ka ASV armija plāno nākamgad citās NATO dalībvalstīs izvietot 150 tankus, un daļa no šīs bruņutehnikas, iespējams, tiks bāzēta Austrumeiropā, Straujuma sacīja: «Nenoliedzu, ka tā varētu būt.» Vairāki ASV tanki Ādažu militārajā bāzē mācībās tiek izmantoti jau pašlaik.
Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA atgādināja, ka saskaņā ar iepriekšējiem paziņojumiem Baltijas valstu drošības stiprināšanai uz Latviju savus karavīrus varētu nosūtīt vairākas NATO dalībvalstis, tomēr attiecībā uz nākamo gadu patlaban precīza skaidrība par pastāvīgu klātbūtni Latvijā ir vienīgi no ASV. Plānots, ka amerikāņi kopā ar Latvijas karavīriem trenētos un piedalītos militārās mācībās, taču precīzas detaļas Galkins atturējās komentēt.
Galkins atgādināja, ka kopš pavasara Latvijā pastāvīgi savus spēkus nodrošinājušas divas valstis - ASV un Norvēģija. ASV, kas bija pirmā valsts, kura, saasinoties notikumiem Ukrainā, jau pavasarī nosūtīja desantniekus, kurus oktobra sākumā nomainīja ASV smagās bruņutehnikas 150 karavīru lielā rota ar pieciem tankiem «Abrams» un 12 bruņotām kaujas mašīnām «Bradley». Šī rota Latvijā uzturēsies līdz decembrim.
Pēc Velsas samita Norvēģija uz Latviju septembra beigās nosūtīja 190 Telemarkas bataljona karavīrus ar desmit bruņutransportieriem «CV-90». Pagājušajā nedēļā Norvēģijas karavīri Latviju pameta.
Savukārt kopš gada sākuma, reaģējot uz spriedzi Ukrainā, NATO dalībvalstis NATO gaisa telpas patrulēšanas operācijā virs Baltijas valstīm palielināja patruļlidmašīnu skaitu. Šobrīd 12 lidaparāti izvietoti Igaunijā un Lietuvā. Patrulēšanas misijas budžetu Latvijai bija nepieciešams palielināt, jo operācijā palielināts patruļlidmašīnu skaits, norādīja Galkins.
Komentējot dažādu politiķu un ekspertu satraucošos izteikumus publiskajā telpā, ka Krievija varētu vēlēties uzbrukt arī Baltijas valstīm, Straujuma atgādināja, ka uzbrukums Baltijas valstīm būs uzbrukums visai NATO.
Nesen saņēmu zvanu no ASV viceprezidenta Džo Baidena, un pirmais teikums sarunā bija - apliecinu, ka ASV un NATO nodrošinās 5.panta darbību, ja Latvijā radīsies tāda nepieciešamība, atzīmēja Straujuma.
Raksturojot Latvijas ekonomiskās attiecības ar Krieviju, Straujuma atzina, ka ir to pasliktināšanās riski, taču valdības ziņojumā piesauktie viena miljarda eiro zaudējumi tranzīta nozarē varot rasties tikai tad, ja starp valstīm tiek apturēta jebkāda sadarbība. Politiķe uzsvēra, ka arī paši transporta nozares uzņēmēji to apzinoties un viņiem būtu jādomā par risku diversifikāciju. Straujuma uzskata, ka valdība uzņēmējiem ir nākusi pretī, veicot normatīvo aktu izmaiņas un piedāvājot atvieglojumus nodokļu maksāšanas jautājumos.
Augošās kravas automašīnu rindas uz Latvijas un Krievijas robežas esot Lietuvas un Krievijas attiecību sekas, jo pastiprināti tiekot pārbaudītas tieši Lietuvas automašīnas. Straujuma noliedza, ka rindas varētu būt viena no Krievijas provokācijām, sagaidot Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā, lai arī politiķe atzīst, ka prezidentūras laikā augšot iespējas sagaidīt provokācijas.