Viena līdz divu gadu laikā maksātnespējas administratori tiks iekļauti tiesu varai piederīgo lokā un kļūs par zvērinātiem maksātnespējas administratoriem, līdz ar to viņu darbā izpildvarai, tajā skaitā - politiķiem, nebūs nekādas ietekmes, intervijā «Neatkarīgajai» stāstījis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Rasnačs uzskata, ka ir atbalstāmi pašreizējie maksātnespējas sistēmas reformu pasākumi, kas ir vairāku iepriekšējo ministru un Saeimas deputātu virzīti. Pašlaik vēl esot vērojams pārejas periods uz daudz kardinālāku reformu īstenošanu maksātnespējas administrēšanas sistēmā, un kardinālākais pasākums būšot tāds, ka maksātnespējas administratorus pakāpeniski virzīs no izpildvaras uz tiesu varu. «Šī iecerētā reforma būs līdzīga tai, kāda bija tiesu izpildītāju reforma tālajā 1998.gadā. Tas tika darīts pēc tā saucamā Francijas modeļa. Nekāds divritenis te nebija jāizgudro,» piebildis politiķis.
Ministrs uzsvēris, ka vienlaikus zvērinātu maksātnespējas administratoru pašpārvaldei būšot plašas pilnvaras gādāt un rūpēties par administratoru regulāru kvalifikācijas paaugstināšanu un tās eksamināciju, kā arī par savu rindu tīrību. Neliela saikne ar izpildvaru gan vēl palikšot, līdzīgi kā zvērinātiem notāriem vai zvērinātiem tiesu izpildītājiem.
«Maksātnespējas administratoru valsts amatpersonas statusa iegūšana un noteikšana ir jautājums, kas atrisināms līdz nākamā gada 1.jūlijam. Liela nozīme būs Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumam - vai padome ļaus advokātiem savienot administratora statusu ar advokāta statusu. Bet pašlaik ir tikai pārejas periods. Vienlaikus, virzot maksātnespējas administratorus tiesu varas virzienā, liela nozīme būs Maksātnespējas konsultatīvajai padomei, kurā ir ļoti plašs sociālo partneru un nevalstisko organizāciju loks. Šai padomei būs pirmais un izšķirošais vārds. Ja tas būs pozitīvs, tad tālāk virzīsimies uz Tieslietu padomi un tālāk aizstāvēsim koncepciju Saeimā,» stāstījis Rasnačs.
Vaicāts, kāda ietekme uz ideju bijusi banku lobijam, ministrs uzsvēris, ka bankas pie šī modeļa neesot strādājušas un pat nevarot zināt, vai tās šo modeli atbalstīs.
Rasnačs informējis, ka ir izveidota ekspertu darba grupa, kas sagatavos un piedāvās konsultatīvajai padomei savu redzējumu, kā reformējama šī neefektīvā sistēma. Tās darbam vajadzētu būt pabeigtam decembra vidū.
Ministrs vēlētos arī izmaiņas sistēmā, kādā politiķiem tiek izsniegtas pielaides darbam ar valsts noslēpumu. «Es redzu, ka galvenā pielaides piešķiršanas laika problēma ir tā, ka personai, kas pirmo reizi kļūst par amatpersonu augstā amatā, jāveic milzīgs informācijas apkopošanas darbs par sevi pagātnē un tagadnē. Personai, kura atkārtoti pretendē uz pielaidi, ir nedaudz vienkāršāk, jo tā jau ir vairākkārt pārbaudīta un tās lojalitāte un riski ir izvērtēti vairākkārt. Līdz ar to personai, kas pirmo reizi pretendē, ir ievērojami lielāks pārbaudāmās informācijas apjoms.» «Risku izvērtēšana tomēr būtu jādiferencē - Nacionālās drošības padomes (NDP) locekļiem - visaugstākais un visstingrākais risku vērtēšanas līmenis, deputātiem atbildīgos amatos un ministriem, kuri nav NDP - nākamais līmenis.»
Pēc Rasnača vārdiem, pielaižu piešķiršanas kārtība būtu jāpārveido tādējādi, ka tā tiek piešķirta nekavējoties, stājoties amatā, un ik pēc noteikta termiņa tā būtu jāpagarina. Ja drošības iestādei ir motivēts iemesls to nepagarināt, tad tā par to informētu ministru prezidentu par ministru un Saeimas priekšsēdētāju par Saeimas deputātu. Gan vienai, gan otrai augstajai amatpersonai būtu jādod tiesības motivēti atcelt drošības iestādes lēmumu par pielaides termiņa nepagarināšanu, uzskata Rasnačs.
