Vējonis karavīru skaitu nesamazinās; ir problēmas noturēt ierēdņus

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Karavīru skaita samazināšana nav pieļaujama, savukārt Aizsardzības ministrijai ir problēmas noturēt darbā profesionāļus vai atrast cilvēkus ar specifiskām zināšanām, aģentūrai LETA atzina aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), komentējot premjeres Laimdotas Straujumas (V) izteikumus, ka atalgojuma palielināšanai varētu samazināt ierēdņu skaitu.

Vējonis ar padomnieces Aijas Jakubovskas starpniecību pavēstīja, - lai arī formāli karavīri ir iekļauti valsts pārvaldē, viņš kategoriski iestājas pret jebkādu karavīru skaita samazinājumu bruņotajos spēkos.

Diskutējot par iespējamo darbinieku samazinājumu ministrijā un iestādēs, jāatceras, ka 2009.gadā aizsardzības sistēma piedzīvoja budžeta un civilo darbinieku skaita samazinājumu par 50%. Tas nozīmē, ka pēdējo mēnešu intensīvais darbs, lai strauji adaptētu Latvijas aizsardzības spējas jaunajai situācijai, bija iespējams, tikai pateicoties cilvēku profesionalitātei. Vienlaikus Aizsardzības ministrijai, kā jebkurai citai institūcijai, ir problemātiski noturēt darbā profesionāļus vai vispār atrast cilvēkus ar specifiskām zināšanām, norādīja Vējonis.

«Protams,

darbs zināmā mērā krīzes apstākļos ir uzrādījis vājās vietas,

un mums ir jābūt pietiekami gudriem un drosmīgiem tās identificēt un novērst - darbs pie tā jau ir uzsākts un premjerministres ideja, ka katras ministrijas nozarē ir iespējams pieņemt lēmumus par resursu efektīvāku izmantošanu, ir nopietnas diskusijas vērta,» uzsvēra aizsardzības ministrs.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šonedēļ izteicās, ka valsts pārvaldē varētu samazināt ierēdņu skaitu, lai rastu iespējas pārējiem darbiniekiem maksāt lielāku atalgojumu, nepalielinot atalgojuma fondu.

Straujumai šāds secinājums radies, skatoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbu un vājajām sekmēm pedagogu atalgojuma modeļa izstrādē. Pēc viņas vārdiem, IZM strādā vāji, jo

ministrijā esot problēmas ar zemāko ierēdniecību, kur strādā «zaļi cilvēki»,

turklāt ļoti īsu laiku, savukārt ar IZM vadību viss esot kārtībā.

Šādos apstākļos risinājums būtu samazināt ierēdniecībā strādājošo cilvēku skaitu un palikušajiem maksāt vairāk, lai ministrijā strādātu tiešām profesionāli darbinieki. Iespējams, mazāks skaits profesionāļu spēj paveikt vairāk nekā liels skaits neprofesionāļu, piebilda Straujuma.

Premjerministre domā, ka no nākamā gada varētu veikt pārmaiņas normatīvajos aktos, lai visu ministriju valsts sekretāriem dotu lielāku rīcības brīvību personāla un tā atalgojuma jautājumos.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu