Saeima šodien konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma projektu, kura mērķis ir nodrošināt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu un to vērtībai atbilstošu cieņas izrādīšanu. Abu Latvijas simbolu īpašās aizsardzības zonā paredzēts liegt veikt darbības vai organizēt pasākumus, kas vērsti uz agresīvu konfrontāciju.
Likumprojekta uzdevums ir noteikt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanas, izmantošanas, apsaimniekošanas un finansēšanas kārtību un citus ar to saistītus jautājumus, kā arī uzvedības normas attiecīgajā teritorijā.
Normatīvā akta projekts noteiks Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kultūrvēsturisko vērtību un piederību Latvijas valstij. Kultūrvēsturisko simbolu uzturēšana būs jānodrošina valsts akciju sabiedrībai «Valsts nekustamie īpašumi». Tiks noteikta arī pieminekļa un kapu īpašā aizsardzības zona un kādas darbības tajā ir aizliegtas, tostarp paredzēts liegt veikt darbības vai organizēt pasākumus, kas vērsti uz agresīvu konfrontāciju.
Tāpat iecerēts izveidot Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi, kura cita starpā izvērtēs šo simbolu saglabāšanas, uzturēšanas, izpētes un atjaunošanas programmu.
Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas neatkarības izcīnīšanas un cīņu simboli. Likums radīts, lai aizsargātu un nodrošinātu pienācīgu cieņas un goda izrādīšanu, kā arī minēto objektu saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm, norādīts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavotā likumprojekta anotācijā.
Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapu ansamblis neapšaubāmi tiek uzskatīti par Latvijas neatkarības simboliem, taču to statuss un piederība likumā nav minēta, Brīvības piemineklis pašlaik juridiski pieder Rīgas pilsētai, jo savu darbību nav atjaunojusi Brīvības pieminekļa komiteja, kurai tika noteiktas īpašumtiesības. Zeme ir reģistrēta Rīgas pilsētai, kamēr paši objekti šobrīd nav reģistrēti kadastra informācijas sistēmā. Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapu ansamblis ir par valsts un tautas saziedotiem līdzekļiem celti objekti, līdz ar to likumdevēja kompetencē būtu noteikt to īpašumtiesības un valdījumu. Ar šo likumu ir iecerēts noteikt juridisko piederību. Tāpat ar likuma palīdzību ir
iecerēts noteikt bargākus sodus par kaitnieciskām un cieņu aizskarošām darbībām pret Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapu ansambli.
Likuma pieņemšanas gadījumā būs nepieciešami redakcionāli grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā un likumā «Par sapulcēm, gājieniem un piketiem», norādīts anotācijā.
Kā ziņots, Saeimas deputāti 2013.gada pavasarī konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) rosinātā Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu likuma pieņemšanu, ar kura palīdzību abiem objektiem bija iecerēts noteikt juridisko piederību, kā arī noteikt bargākus sodus par kaitnieciskām un cieņu aizskarošām darbībām pret šiem objektiem. VL-TB/LNNK iesniegto likumprojektu 11.Saeimā tā arī līdz galam neizskatīja.
