Saeimas deputāti šodien nolēma neiekļaut parlamenta sēdes darba kārtībā nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK deputātu iesniegto grozījumu projektu Civilprocesa likumā, kas saistīts ar iepriekš pieņemtajiem grozījumiem maksātnespējas procesa regulējumā.
Deputāts Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) pamatoja, ka iepriekš pieņemtos grozījumus Maksātnespējas likumā nebūs iespējams iedzīvināt praksē no 1.janvāra, ja netiks pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā, kas būtu par pamatu, lai tiesas šo materiālu tiesību regulējumu varētu piemērot civilprocesā.
«Gadījumā, ja šie grozījumi netiek atbalstīti, tas nozīmē to, ka
jūs ar savu balsojumu jau netieši atceļat Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos 1.janvārī,»
norādīja Bērziņš, norobežojoties no jebkādiem pārmetumiem par to, ka Tieslietu ministrija nebūtu savlaicīgi šos grozījumus sagatavojusi.
Savukārt deputāte Solvita Āboltiņa (V) pauda, ka minētos grozījumus trešdien noraidīja Juridiskā komisija, jo Civilprocesa likums ir viens no svarīgākajiem procesuālajiem likumiem un steidzamības kārtībā ļoti apjomīgus grozījumus saskaņā ar ekspertu pausto nevar pieņemt.
Politiķe noraidīja Bērziņa teikto par atbildību, ka laikus nevarēs stāties spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā.
«Maksātnespējas likums šeit tika muļļāts ilgi un dikti.
Šis bija unikāls likums, kurā priekšlikumus bija paspējuši iesniegt uz trešo lasījumu veseli trīs tieslietu ministri vienlaikus,» norādīja politiķe, nepiekrītot pieejai, ka kāds varētu izlikties, ka līdz šim neesot bijis zināms par pieņemtajiem grozījumiem un papildus nepieciešamību veikt izmaiņas procesuālajā likumā.
Ministru kabinetam kopā ar TM ir jāpiedāvā sabiedrībai saprotams risinājums, bet pa sētas durvīm nekvalitatīvs likumprojekts parlamentā nav akceptējams, uzsvēra Āboltiņa.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas tika iesniegts, jo Civilprocesa likumā nepieciešams iekļaut procesuālās normas, kas ir atbilstošas pieņemtajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem, kā arī normas, kas novērš praksē konstatētas problēmas.
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu tiesas kontroli pār tiesiskās aizsardzības procesiem un maksātnespējas procesiem, kā arī, lai nodrošinātu vienveidīgu tiesu praksi šajās lietās, bija iecerēts noteikt, ka attiecīgie lēmumi būtu pārsūdzami. Savukārt, lai nodrošinātu procesa ekonomiju un ātrumu, pārsūdzība būtu pieļaujama tikai apelācijas instancē kā galīgajā instancē, tādā pašā kārtībā, kā tas ir lietās par maza apmēra prasībām.
Likumprojekts arī paredzēja, ka, ja tiesa konstatē, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns satur saistības, par kurām ir strīds par tiesībām, un šādu saistību apjoms būtiski ietekmē tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanu, tā atstāj pieteikumu bez izskatīšanas.
Tāpat grozījumi bija ieplānoti saistībā ar maksātnespējas procesa administratora iecelšanu, pārejot no tiesiskās aizsardzības procesa uz juridiskās personas maksātnespējas procesu, un kontekstā ar darbinieku atbrīvošanu no juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksas, piesakot darba devēja maksātnespējas procesu.
Tāpat bija iecerēts veikt arī cita veida grozījumus, lai likumprojekts nodrošinātu tiesisko noteiktību un procesuālo normu saskaņošanu ar materiālajām normām.
