Vairākās Saeimas frakcijās paredzētais brīvais balsojums par partijas «Saskaņa» priekšlikumu noteikt pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus par brīvdienu rada iespēju, ka parlaments attiecīgos likuma grozījumus varētu nodot izskatīšanai komisijās.
«Vienotībai», Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un Latvijas Reģionu apvienībai gaidāms brīvais balsojums par šo jautājumu, partijas «No sirds Latvijai» (NSL) pārstāvji atbalstīs minēto priekšlikumu, bet nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK deputāti to neatbalstīs. «Vienotībā» lielākā daļa politiķu varētu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet ZZS vairākums gatavojas balsot par. Savukārt gadījumā, ja kāds no NSL deputātiem tomēr nolems neatbalstīt šo priekšlikumu, viņa viedoklis partijā tiks respektēts.
ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis savu atbalstu pamatoja ar to, ka vienmēr ir iestājies par reliģisko toleranci, un NSL frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba skaidroja, ka politiskais spēks balsos «par», jo tie ir svētki visiem cilvēkiem, un tas ir veids, kā cits citam varam nākt pretī.
Saeima jautājumu par likumprojekta saistībā ar pareizticīgo Ziemassvētkiem nodošanu izskatīšanai komisijās skatīs rītdienas, 4.decembra, sēdē.
Kā ziņots, «Saskaņa» kārtējo reizi rosina noteikt, ka 7.janvāris - diena, kad pareizticīgie un vecticībnieki svin Ziemassvētkus, - Latvijā ir jānosaka par brīvdienu.
«Saskaņas» Saeimas frakcijas deputāti iesnieguši parlamentā grozījumus likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas paredz, ka arī 7.janvāris ir svētku diena.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka Ziemassvētki Latvijā kā svētku dienas ir 24., 25., un 26.decembrī. Tomēr Ziemassvētki, kurus pareizticīgie un vecticībnieki svin 7.janvārī, nav šajā likumā noteikti kā svētku diena.
Kopumā Latvijā ir aptuveni 400 000 pareizticīgo un vecticībnieku, un, atzīstot par svētku dienu arī 7.janvāri, tiktu veicināta sabiedrības integrācija. Likuma izmaiņu iniciatori arī piebilst, ka šādi grozījumi labvēlīgi ietekmēs pareizticīgo un vecticībnieku attieksmi pret valsts varu.
«Saskaņa» jau iepriekšējos gados vairākkārt ir rosinājusi līdzīgas izmaiņas, taču parlamenta vairākuma atbalstu šī iecere līdz šim nav guvusi.
