Tiesībsarga birojs veicis izpēti, vai Latvijā ir pietiekami efektīvs tiesību aizsardzības mehānisms gadījumā, ja anonīmie komentāri internetā aizskāruši personas godu un cieņu, un secinājis, ka praksē vēl ir nepilnības, informēja biroja preses sekretāre Ruta Siliņa.
Tiesību normas paredz, ka aizskartajai personai vispirms jāiesniedz tiesā pieteikums par pierādījumu nodrošināšanu, kura mērķis ir noskaidrot aizskārēju. Kad aizskārējs ir noskaidrots, prasītājs var celt pret viņu prasību.
Izpēte liecina, ka pēdējo divu gadu laikā nav izskatītas civillietas par anonīmiem godu un cieņu aizskarošiem interneta komentāriem. Dažos gadījumos ir bijušas ierosinātas civillietas par anonīmiem interneta komentāriem, tomēr iesniedzējs pats ir noskaidrojis komentāra autora identitāti. Vienā gadījumā nācās secināt, ka prasītājs savu prasību atsauc, jo nevar iegūt papildinformāciju un identificēt lietotājus, kuri elektroniskajā vidē ir izplatījuši godu un cieņu aizskarošas ziņas. Nav informācijas, vai prasītājs zināja par šāda mehānisms pastāvēšanu.
«Tas liecina, ka, neraugoties uz grozījumiem normatīvajā regulējumā, praksē vēl ir neskaidrības. Cilvēki anonīmu komentāru gadījumā vispārējās jurisdikcijas tiesā vēršas ļoti reti un, ja vēršas, tad jau ar noskaidrotu atbildētāja identitāti. Aptaujas rezultātā neizdevās noskaidrot, ka kāda aizskartā persona būtu lūgusi nodrošināt pierādījumus,» secina Tiesībsarga biroja ziņojuma projektā par 2014.gada cilvēktiesību un labas pārvaldības aktualitātēm Latvijā.
Ar projektu par situāciju Latvijā aizvadītajā gadā tiesībsargs Juris Jansons trešdien iepazīstina ikgadējā konferencē. Ziņojums viņam būs jāiesniedz Saeimā.
