Jauna ēka, auto, datori un 40 tūkstoši Ziemassvētku svinībām, pusotrs miljons reklāmām. Neraugoties uz krīzi Krievijā, Rīgas brīvosta nākamgad plāno prāvus tēriņus, ziņo TV3 raidījums «Nekā personīga».
Rīgas brīvosta arī nākamgad plāno dzīvot, cepuri kuldama
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Neraugoties uz saspīlēto situāciju Krievijā un pret to ieviestajām sankcijām, Rīgas brīvostas pārvalde sagatavojusi 2015.gada budžetu, kurā paredz gan kravu pieaugumu, gan apjomīgus tēriņus pašu vajadzībām – jaunas dienesta automašīnas, peldceliņus un svētku šovu darbiniekiem, kā arī programmu reklāmai par pusotru miljonu. Rīgas domes pārstāvji ostā budžeta projektu atbalsta, jo uzticas pārvaldnieka Leonīda Loginova aprēķiniem.
Valsts kontrole jau pirms pāris gadiem aizrādīja Rīgas brīvostai par nelietderīgajiem tēriņiem.
Tā aprēķināja, ka periodā no 2009. līdz 2011. gadam Rīgas brīvostas pārvalde izšķērdējusi 41 miljonu latu. Daudz naudas izdots prēmijām, dāvanām un veselības apdrošināšanai.
Osta solīja laboties un ieteikumus ņemt vērā. Taču, pēc «Nekā personīga» rīcībā esošā ostas nākamā gada budžeta projekta, ostas politikā nekas nav mainījies. Tēriņi tikai aug, tāpat kā darbinieku prasības pēc ērtībām.
Rūpes par darbiniekiem
Rīgas brīvosta ļoti rūpējas par saviem darbiniekiem. Nākamgad atveseļošanās kompleksa pakalpojumiem paredzējusi 50 000 eiro, Ziemassvētku eglītei 41 000 un sporta inventāra un tērpu iegādei 25 000 eiro. Brīvosta iecerējusi apjomīgus tehnikas iepirkumus.
Planšetes par 18 000 eiro, piezīmjdatorus par 33 000, datorus parastos par 31 000 un vēl par 16 000 – serverus. Par pusmiljonu eiro iecerēts papildināt autoparku. 1,2 miljonus osta grib tērēt jaunas Ostas policijas administratīvās ēkas izbūvei.
Reportieris: «Nākamgad jums arī māju, es saprotu, cels, vai ne?»
Valdis Voins, Ostas policijas priekšnieks: «To māju jau ceļ trīs gadus.»
Reportieris: «Nevar uzcelt?»
Voins: «Nu viņi jau, es domāju, ka nē, nu es domāju, ka sāks, tā māja jau pati ir, nu, renovējama vai kā to sauc, nu viņa ir iegādāta no «Rīgas ūdens». Naudu jau katru gadu paredz, bet vēl neko būvēt nav sākuši. Nu un mēs jau arī baigi nesteidzamies.»
Virkne dārgu plānu
Osta arī paredzējusi prāvu budžetu Rīgas pilsētas vajadzībām, sporta sacensībām, kā arī Ķīpsalas krastu nostiprināšanai. Ķīpsalā nekrauj ne lejamkravas, ne beramkravas. Šeit ir dzīvojamais rajons. Taču brīvosta plāno arī šā krasta nostiprinājumu. Šogad krasta nostiprinājuma renovācijai Ķīpsalā osta tērēja 1,2 miljonus eiro. Nākamgad plāno vēl vienu miljonu.
Kundziņsalā osta iecerējusi ieguldīt dzelzceļā. Par 1,8 miljoniem cels jaunu dzelzceļa staciju, vairāk nekā 2 miljonus tērēs esošo sliežu un pārmiju remontam un vēl nepilnu miljonu jaunu pievedceļu izbūvei uz esošo stividoru termināliem.
Iegansts atrasts kartē
Ostas ieguldījumus dzelzceļā valdes priekšsēdētājs skaidro ar nepieciešamību piesaistīt jaunas kravas. Bet Ķīpsalas krasta renovāciju ar ostas atbildību pilsētas Rīgas priekšā. Izdevumiem ir arī atrasts iegansts – līnija kartē.
Andris Ameriks, Rīgas ostas valdes priekšsēdētājs (GKR): «Šī brīvostas robeža, šie sapuvušie baļķi tiek atjaunoti, kas nozīmē, ka mēs savedam kārtībā pašu šo Daugavas krastu, nu attiecīgi, tas ir zināmā mērā ostas un pilsētas tāds ... vērsts uz sadarbību.»
Reportieris: «Vai šādi projekti nebūtu pilsētas uzdevums, nevis ostas uzdevums?»
Ameriks: «Viņi ietilpst ostas robežās. Tātad 10 metri no Daugavas puses ir osta. Nu tā līnija, ko mēs redzam, kas ir ostas robeža, pārējā zeme ir pilsētas zeme, šis – krasta līnija - tā ir ostas kompetence.»
Reportieris: «Kā jums šķiet pašam, vai tie ostas tēriņi un ieņēmumi būtu pamatoti attiecībā pret nākamo gadu?»
Vadims Baraņņiks, Rīgas ostas valdes loceklis (Saskaņa): «Es domāju, ka pilnīgi pamatoti, jo, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, to pašu periodu, kravu apgrozījums pieauga par 15%, tādēļ es domāju, ka budžets sastādīsies normāli.»
Budžeta plānu vairums atbalsta
Četri Rīgas domes pārstāvji ostā pārvaldnieka piedāvāto budžetu atbalsta. Lai to apstiprinātu, vajag vēl vienu valsts pārstāvja balsi. Valdes locekle no Finanšu ministrijas Baiba Bāne budžetu kritizē kā uzpūstu, ekonomikas ministrijas pārstāvis Artis Stucka valdes sēdē nākamnedēļ nepiedalīsies, jo devies garā ārzemju ceļojumā, satiksmes ministrijas valsts sekretāram Kasparam Ozoliņam budžeta pozīcijas vēl jāanalizē. Bet Baiba Broka no Vides ministrijas būtiskajām sadaļām sliecas piekrist. Viņai vien ir neskaidrības par Krievu salas projektu.
Reportieris: «Ķīpsalas krastu vajag renovēt? Kundziņsalā vajag to dzelzceļu izbūvēt?»
Baiba Broka, brīvostas valdes locekle (Nacionālā apvienība): «Jā, Kundziņsalas dzelzceļa izbūve bija viens no jautājumiem, par kuriem mēs diezgan daudz runājām, kas ir tie mērķi, kas tiek sasniegti. Un, protams, atbilstoši likumam un ostas attīstības plānam. Ja tas palielina apjomu esošajam terminālim, tad, protams, tas ekonomiskais izdevums ir pamatots.»
Reportieris: «Bet to Ķīpsalas krastu tur renovēt par..»
Broka: «Jūs domājat nostiprināt to krasta zonu?»
Reportieris: «Jā.»
Broka: «Mēs uzskatām, ka tieši no Vides un attīstības ministrijas un reģionālās attīstības ministrijas viedokļa tas ir viens no prioritārajiem jautājumiem.»
Reportieris: «Ostai tāda funkcija ir? Ostai jau tā kā pārkraut kravas, nevis palīdzēt Rīgas pašvaldībai.»
Broka: «Tā nav. Ostas pamatpienākumos ietilpst ne tikai nodrošināt infrastruktūru kuģošanai, bet arī vides aizsardzības prasības ir jānodrošina, vides kvalitāte, kas ir tiešā mērā saistīta, lai osta varētu pildīt tās pamatfunkcijas.»
Reportieris: «Eglītes pasākumu par 41 000 vajag?»
Broka: «Jautājums ir par to, es uzskatu, ka personāla saliedētības un novērtēšanas pasākumiem ir jābūt. Un jāskatās par to, cik tie ir adekvāti, cik lielā mērā lai tā nav pārlieku liela izšķērdība, kāds ir tas apjoms un kādā veidā.»
Ko darīs, ja kravas apsīks?
Broka no ostas tomēr gribētu saklausīt, vai pārvaldniekam ir plāns B gadījumam, ja Krievija pēkšņi caur Rīgu kravas vairs neeksportē.
Par reālu to uzskata satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Latvijas dzelzceļš šā iemesla dēļ samazinājis nākamā gada pārvadājumu prognozi par 20%.
Anrijs Matīss, satiksmes ministrs (Vienotība): «Un līdz ar to mēs prognozējam, ja šogad dzelzceļš pārvadās aptuveni 57 miljonus tonnu, nākamgad mēs prognozējam ap 45. Līdz ar to, ja Rīgas osta prognozē 40, nu tad mēs varam izdarīt secinājumus.»
Reportieris: «Bet kur jūs redzat dzelzceļa apjoma kritumu?»
Matīss: «Mēs esam piesardzīgi. Mēs šobrīd neredzam konkrētu kravu kritumu, mēs esam piesardzīgi, jo vienmēr ir labi budžetu koriģēt uz augšu, nekā budžetu koriģēt uz leju un samazināt atalgojumus vai kādus investīciju plānus.»
Ostas vadītājs Ameriks piesardzībai atmet ar roku. Līgumi ir noslēgti kravas pieaug, Krievijai vajag dolārus, viss būs labi.
Osta pat ir palielinājusi pārkraušanas maksas, kas no 1.janvāra pieaugs par 6%.
Andris Ameriks: «Mums ir pilnīgs pamats teikt, ka pie tiem apjomiem, kas ir pašlaik, un skatoties arī, kāda ir konkurence, ja runājam par Tallinu un Klaipēdu, Klaipēdai pieaugums šogad būs aptuveni uz pusi mazāks nekā Rīgai, apmēram 7, 7,5%, mums būs 15. Osta cēla ļoti nedaudz par 6% atsevišķas tikai tarifu grupas. Tonnāžas. Tikai vai nu kanāla, vai tonnāžas.»
Reportieris: «Vai tas nepadara Rīgu par dārgāko Baltijas ostu?»
Ameriks: «Nosacīti viņa ir dārgāka nekā ... dārgākā nav, dārgākā ir Pēterburga, bet nosacīti lētāka ir Tallina un Klaipēda.»
Prognozes par Krievijas ekonomikas sabrukumu
Arvien biežāk izskan bažas, ka Krievijas tautsaimniecība tuvākajā laikā var neizturēt rubļa kritumu un sabrukt. Tas savukārt nozīmētu bankrotus visās tautsaimniecības nozarēs, arī eksportējošajās. Saimnieciskā darbība tur varētu apstāties. Krievijas ogles veido aptuveni divas trešdaļas no brīvostas kravu apgrozījuma.
Šonedēļ notikušajā Viskrievijas biznesa forumā «Krievija. Jaunā stratēģija» bijušais prezidenta administrācijas darbinieks, ekonomists Mihails Hazins prognozēja, ka sabrukums gaidāms jau nākamā gada februārī vai martā. Par to liecinot jau šobrīd vērojamas satraucošas pazīmes.
Mihails Hazins, Krievijas ekonomists:
«Pie mums strauji krīt biznesa centru noslodze reģionos. Strauji. Cilvēki pamet kantorus. Viņiem nav naudas, lai uzturētu kantorus. Tā ir pirmā pazīme. Otra pazīme ir tīklu aizvēršanās.
Izrādās, ka patērētāju skaits veikalu tīklos nav pietiekams. Vispirms aizvērsies specifiski tīkli, kas tirgo produkciju, kas nav īpaši principiāla. Bet paši saprotat, ka sieviešu veļa ir lieta, bez kuras cilvēce nevar dzīvot. Trešā pazīme ir budžeta deficīta palielināšanās. To mēs arī novērojam. Un ceturtais iemesls, to gan ar neapbruņotu aci nevar pamanīt, bet tā ir ekonomiskās aktivitātes samazināšanās reģionos.»
Pat ja Krievija ar jaudu turpinās savu izejvielu eksportu caur Rīgu un pat ja stividori maksās lielos brīvostas tarifus, būtisks drauds ostai ir Krievu salas projekts. Ostas pārvalde joprojām nav vienojusies ar Rīgas centrālo termināli par biznesa pārcelšanu uz Krievu salu. Ja tas nenotiks nākamnedēļ, ir liela iespēja, ka Eiropa samazinās savu līdzfinansējumu. Iespējams, tieši tādēļ šonedēļ ostas pārvaldnieks Loginovs pieņēma jaunu padomnieci Krievu salas un ES fondu jautājumos – Ventspils brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja Aivara Lemberga līdzgaitnieci Kristīni Krasovsku.