Pētījums: Latvijas iedzīvotājs dienā vidēji patērē 70 gramus alkohola; visvairāk lieto alu

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: ITAR-TASS/ScanPix

Latvijas iedzīvotājs dienā vidēji patērē 70 gramus alkohola, tostarp visvairāk lietots Latvijā ražotais alus, liecina pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta «BIOR» veiktā Latvijas iedzīvotāju visaptverošā pārtikas patēriņa pētījuma dati.

«BIOR» Pētniecības un attīstības departamenta projektu vadības nodaļas vecākā eksperte un pētījuma līdzautore Inese Siksna pētījuma prezentācijā atzina, ka

alkoholisko dzērienu patēriņš Latvijā ir salīdzinoši liels.

«Ja mums uz vidējo iedzīvotāju [dienā] sanāk 70 grami alkohola, tad tas ir diezgan daudz. (..) Populārākais alkohols, kas ikdienā tiek patērēts, joprojām ir alus - Latvijas ražotāju alus. Tas arī veido šo te ļoti lielo Latvijas iedzīvotāju [alkohola] patēriņu,» sacīja Siksna, piebilstot, ka Latvijas iedzīvotāji patērē arī dažādus mājās ražotus alkoholiskos dzērienus.

Atbilstoši pētījuma datiem kopumā Latvijas iedzīvotāji vidēji dienā patērē 1,64 litrus dažādu dzērienu. Vīriešiem šķidruma patēriņš ir lielāks - 1,72 litri dienā, bet sievietes dienā patērē 1,52 litrus dzērienu.

Savukārt no visa patērētā šķidruma daudzuma dienā, vidēji 41% ir ūdens, kam seko tēja (25%), kafija (20%), alkoholiskie dzērieni (4%), bezalkoholiskie dzērieni (4%), kafijas aizstājēji (1%) un rūpnieciski ražotas sulas (3%), kā arī svaigi spiestas sulas (2%), bet enerģijas dzērienu patēriņš ikdienā ir niecīgs. «Ja mēs skatāmies patēriņu dažādās grupās, vērtējot vecumu, dzimumu, dzīvesvietu un nodarbinātību, tad šeit ļoti izteikti parādījās, ka

4-5 reizes lielāks enerģijas dzērienu patēriņš ir tieši skolēnu un studentu grupā,»

norādīja Siksna.

Pētījuma dati liecina, ka Latvijas vidējā iedzīvotāja pārtikas grozā dienā ietilpst viena neliela smalkmaizīte, viens mazs ābols, viens cepums, sešas maizes šķēles, liela porcija dārzeņu, trīs desas, divi musli batoniņi, divas ēdamkarotes sviesta un piecas konfektes. Tāpat dienā vidēji tiek izdzertas divas krūzes tējas, 600 grami ūdens, divas tasītes kafijas, viena glāze piena un 70 grami alkohola. «Tas ir tas, ko dienā patērē Latvijas vidējais iedzīvotājs. Protams, ja mēs skatītos pa vecuma, dzimuma un kādu citu faktoru grupām, šie daudzumi noteikti mainītos,» norādīja Siksna.

«BIOR» pētījumā arī noskaidrots, ka gadā visvairāk graudaugus, izņemot maizi, Latvijā patērē vīrieši (138,8 kilogramus), kam seko fiziska darba darītāji (132,78 kg), bezdarbnieki (131,73 kg), iedzīvotāji ārpus Rīgas (126,98 kg). Turpretī vismazāk graudaugu Latvijā gadā patērē Rīgas iedzīvotāji (95,74 kg) un sievietes (96,68 kg). No visām vecuma grupām visvairāk graudaugus patērē iedzīvotāji vecumā no 51-64 gadiem (120,74 kg), bet vismazāk - iedzīvotāji vecumā no 19-35 gadiem (108,43 kg).

Savukārt visbiežāk uztura bagātinātājus gadā lieto sievietes - to lieto 59,3% no visām Latvijas sievietēm, kam seko garīga darba darītāji (56,6%), iedzīvotāji Rīgā (56,1%), studenti (51,8%). Turpretī visretāk uztura bagātinātāju gadā lieto vīrieši (38,5%), kam seko fiziska darba darītāji (40,4%) un iedzīvotāji ārpus Rīgas (48%). No visām vecuma grupām uztura bagātinājus visvairāk lieto iedzīvotāji vecumā no 36-50 gadiem (50,2%), kam seko respondenti vecumā no 51-64 gadiem (49,9%), liecina pētījuma dati.

«Respondentiem tika lūgts norādīt arī pārtikas produktu ražotāju, ja viņi tādu atceras. Vieglāk ir tiem ražotājiem, kuru produktus patērētājs lieto ikdienā - tos viņš atceras, ir kaut kādi iecienītākie zīmoli. Piemēram, graudaugu produktu grupā kā viens no biežāk minētajiem ir «Hanzas maiznīca«. Savukārt, ja mēs skatāmies uzkodu grupā, populārākie pieminētie ir «Ādažu čipsi», «Čili pica» un «Hesburger«,» sacīja Siksna, piebilstot, ka piena produktu grupā patērētāju biežāk nosauktie ražotāji ir «Tukuma piens», «Rīgas piena kombināts», kā arī «Rīgas piensaimnieks».

Aptaujas dati liecina, ka Latvijas ķermeņu masas indeksa rādītāji jaunākajā pētījumā ir līdzīg «BIOR» pētījumam, kas veikts no 2007.-2009.gadam. «Mazliet zemāki [ķermeņa masas indeksa rādītāji] varbūt ir atsevišķās vecuma grupās, tomēr

vislielākais risks un vislielākais svars ir vecuma grupā no 51-64 gadiem,

savukārt mazākais ir skolēnu, studentu vecuma grupā,» teica Siksna.

Pēc viņas sacītā, ja cilvēkam ir liela muskuļu masa, viņa ķermeņa masas indekss var būt paaugstināts, tāpēc pētījumā papildus ņemta vērā arī vidukļa un gurnu attiecība. «Pētījumā papildus tika mērīti viduklis un gurni un izteikta attiecība, kas pēc Pasaules veselības organizācijas vadlīnijām ierindo respondentu kategorijā, kuriem ir lielāks sirds un asinsvadu slimību vai cukura diabēta saslimšanas risks. Lai kāda bija mana cerība par to, ka mums Latvijā ir daudz muskuļotu vīriešu, papildus pievienojot vidukļa un gurnu mērījumus, diemžēl sanāca, ka

vīrieši [Latvijā] ir vēl sliktākā situācijā nekā sievietes

un 48% vīriešu ir riska grupā attiecībā uz minētajām saslimšanām,» norādīja Siksna.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem iedzīvotājiem ar paaugstinātu ķermeņa masas indeksu ir būtiski lielāks našķu un saldumu patēriņš, līdz ar to arī lielāks uzņemoto kaloriju daudzums.

Pētījuma mērķis bija noteikt Latvijas iedzīvotāju nodrošinājumu ar uzturvielām, kā arī patērēto produktu daudzumu un papildināt risku novērtēšanas informācijas sistēmu, kura tika izveidota iepriekšējā pētījuma laikā.

Pētījumā ar elektronisko anketu palīdzību tika aptaujāti divi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 19-64 gadiem. Respondenti aptaujāti, izmantojot pārtikas patēriņa biežuma anketu, kā arī 24 stundu aptaujas anketu/uztura dienasgrāmatu.

«BIOR» ir Latvijā galvenā iestāde savā jomā. Tās galvenās darbības jomas ir zinātniskā darbība, īstenojot pētījumu projektus un sniedzot zinātnisko pamatojumu, laboratoriskie izmeklējumi dzīvnieku veselībā, pārtikas apritē, vides jomā, zivju resursu pētniecība, zivju resursu atražošana, personāla apmācība, metroloģija un laboratorisko materiālu sagatavošana un izplatīšana.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu