Latvija ar 0,249% daļu ir iesaistījusies vērienīgās NATO izlūkošanas sistēmas «Alliance Ground Surveillance» AGS izveidē, raksta žurnāls «Ir»
Latvija ar 0,25% daļu iesaistās NATO izlūkošanas sistēmas izveidē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sauszemes novērošanas programmu jeb AGS kopīgi īsteno 15 NATO valstis. To skaitā ir arī Latvija, kurai pieder 0,249% projektā, kura izmaksas ir 1,6 miljardi eiro. Pēc tam visas 28 dalībvalstis maksās par sistēmas uzturēšanu 20 gadu garumā. Projektā piedalās arī Latvijas informācijas tehnoloģiju kompānija «Komerccentrs DATI grupa», kas izstrādā atsevišķus moduļus vadības programmatūrai.
Līdz šim tas, ko mēdz dēvēt par «NATO spēkiem», bija dalībvalstu atvēlētie resursi. Savukārt AGS būs pirmais vērienīgais kopprojekts ar mērķi izveidot efektīvu sistēmu izlūkošanai no gaisa. Par projektu tā dalībnieces paziņoja 2009.gadā. Pirmā lidmašīna būs gatava nākamgad, bet pilna darbības gatavība tiks sasniegta 2018.gadā. Lidmašīnu bāzes vieta būs Sicīlijas sala Itālijā. Sistēmu apkalpos aptuveni 600 cilvēku personāls. No tiem aptuveni 50 atradīsies NATO militārajā štābā Monsā, Beļģijā.
ASV, Grandforksā, izrādīta pirmā no korporācijas «Northrop Grumman» ražotajām izlūkošanas lidmašīnām «Global Hawk». Tās spārnu vēziens ir 40 metri. Lidaparāts varēs atrasties gaisā 18 kilometru augstumā (augstāk spēj lidot tikai ASV izlūklidmašīna U-2) līdz 32 stundām ilgi un nolidot 23 000 kilometru bez degvielas uzpildes. Pacelšanās, lidojums un nolaišanās būs pilnībā automatizēta, un pat sakaru pazušanas gadījumā lidmašīna atradīšot rezerves lidlauku un pati tur spēšot nolaisties. ASV gaisa spēku virsnieki gan nepiekrīt apzīmējumam «bezpilota lidmašīna» - kaut gan lidaparātus viņi kontrolē, atrazdamies nevis to kabīnē, bet gan bāzē pie datora, lidojumiem jānotiek atbilstoši visām militārajām procedūrām un gaisa satiksmes standartiem.
«Northrop Grumman» pārstāvji atzīmējuši, ka pēc NATO pasūtījuma topošie pieci lidaparāti ir tikai viens elements sistēmā vai pat «sistēmu sistēmā». Tajā ietilpst, piemēram, divas pārvietojamas un sešas mobilas zemes stacijas, astoņas mobilas zemes sakaru stacijas, 39 tālvadības stacijas un, protams, galvenā operāciju bāze. Var pieskaitīt klāt arī gaisa satiksmes kontroles centrus un sakaru satelītus, kā arī dalībvalstu izlūkošanas, sakaru un datu apstrādes jaudas. Visām šīm sistēmām būs jāspēj savstarpēji sazināties, kas palīdzēs veidot vienotus NATO valstu izlūkošanas standartus.
Informācija par lidmašīnas 1,5 tonnas smagā galvenā radara spējām gan ir lielākoties noslēpums. Zināms, ka 24 stundās tas varot noskenēt vairāk nekā 100 000 kvadrātkilometru teritoriju, un tā skata leņķis ir vairāki simti kilometru no punkta, virs kura lidaparāts atrodas. Izšķirtspēja esot izcila. NATO štābā stāsta, ka, piemēram, Krievijas kara tehnikas Austrumukrainā publicētie attēli esot ņemti no komercsatelītiem, jo tos ir vienkāršāk atslepenot, taču to kvalitāte ir daudz sliktāka nekā, piemēram, «Global Hawk» 2011.gadā virs Lībijas uzņemtajiem attēliem, kuros skaidri redzams, ka Muamara Kadafi armijas artilērija izvietota blakus civiliem objektiem.
Amerikā lidaparāti izmantoti arī civilām vajadzībām, vides un klimata izmaiņu izpētes projektos, dabas katastrofu seku novērtējumam. Piemēram, pateicoties «Global Hawk», 2007.gada Kalifornijas lielo meža ugunsgrēku laikā ugunsdzēsējiem izdevies izglābt ap 5000 cilvēku. To sniegtā informācija bijusi svarīga arī 2011.gadā Japānai cunami radīto postījumu novērtēšanai.
Latvijai kopā ar Lietuvu un Igauniju, kuras arī piedalās šajā NATO projektā, visvairāk gan interesē, lai jaunā sistēma dotu precīzu informāciju, kas notiek mūsu gaisa telpā, jūrā un arī dažu simtu kilometru pierobežā.