Valsts institūcijas ieviesušas vismaz 85% no Valsts kontroles (VK) ieteikumiem finanšu situācijas uzlabošanai, lai gan ir arī tādas, kuras dažādu skatījumu dēļ kavējas, vai nevēlas tos ieviest.
Valsts institūcijas ieviesušas 85% no Valsts kontroles ieteikumiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» Valsts kontroliere Elita Krūmiņa rezumējot 2014.gada VK veikto auditu rezultātus atzina, ka šis ir bijis rezultatīvs gads, jo pēc veiktajiem auditiem valsts un pašvaldību institūcijas ir ieviesušas 85% ieteikumu, kas ļautu uzlabot finanšu rādītājus.
«Neslēpšu, ka valsts institūcijām, it īpaši ministrijām ir dažāds skatījums par nepieciešamajiem uzlabojumiem, vai arī pārkāpumiem, kas konstatēti audita laikā, tāpēc ir atsevišķas institūcijas, ar kurām Valsts kontrolei nepieciešams strādāt,» sacīja Krūmiņa.
Uz jautājumu, kuras ir tās institūcijas, kas ieteikumus neuzskata par būtiskiem, Krūmiņa neatbildēja konkrēti, lai gan piebilda, ka arvien būtiskas problēmas ir darbā ar Rīgas brīvostu.
«Tomēr arī šajā gadījumā jāatzīst, ka liela daļa ietikumu ir ņemti vērā, taču paliek atklāts jautājums par brīvostas nesaimniecisko darbību, kas radījis zaudējumus 36 miljonu eiro apmērā. Šo lietu vēl izmeklē prokuratūra un nevaru prognozēt, kā tā rezultēsies,» sacīja Krūmiņa.
Pēc Krūmiņas sacītā arī sabiedrība plašāk var iepazīties ar to institūciju sarakstu, kas pieļāvušas pārkāpumus, jo tas publicēts VK mājaslapā. Taču tuvākajā laikā VK plāno apkopot arī datus, cik liels finansiāls ieguvums ir valsts budžetam, kad ministrijas un citas valsts institūcijas ir ieviesušas VK ieteikumus.