«Mani uztrauc, ka Latvijā panākt taisnīgumu mēdz būt neiespējami un ka bērna intereses tiek noliktas aiz parādnieka interesēm!» Ar šādu motivāciju Latvijas Televīzijā vērsās kāds kungs, kurš jau gadiem, vēršoties dažādās institūcijās, cenšas panākt, lai tiek izpildīts tiesas spriedums un viņa bērns saņemtu kompensāciju par mātes zaudējumu. Viņš gan vēlējās palikt anonīms.
«Pirms 10 gadiem mana bērna māte gāja bojā avārijā. Pie stūres bija Jānis Jurmārtiņš, kurš tika atzīts par vainīgu un tajā laikā arī bija bez autovadītāja tiesībām, jo bija par dzeršanu noņemtas tiesības. Tieši pēc avārijas viņš pie bērna vecāsmātes nāca un lūdzās, lai nekādā gadījumā nesniedz tiesā, lai uzraksta, ka nav pretenziju, ka viņa tiks nodrošināta līdz mūža galam, ka dēlam nekas netrūks, bet tie bija salti meli. Lielākais, ko viņš iedeva, bija 130 lati uz bērēm un tā viņš arī pazuda,» situāciju īsumā raksturo atraitnis.
Tāpēc šoferis tika iesūdzēts tiesā, kura 2007.gadā lēma – līdz bērna 18 gadu vecumam vainīgajam ik mēnesi jāmaksā 100 latu jeb šobrīd 142 eiro. Šo gadu laikā maksāts maz un neregulāri, tāpēc 2009.gadā Jurmārtiņu iesūdzēja tiesā vēlreiz – par saistību nepildīšanu.
Tiesa piesprieda viņam divus gadus nosacīti, viņš atkal solījās, ka tūlīt viss tiks izdarīts, ka visu naudu atdos, ka bērnam parāds tiks atdots, taču reāla rīcība nesekoja. Šoferis nu jau parādā ap 14 000 eiro.
Jāni Jurmārtiņu «Panorāma» uzmeklēja autoservisā, kurā viņš strādā vairākus gadus. Viņš norausta plecus un saka – naudas nav, tāda ir dzīve. Kaut kad, protams, domājot parādu atmaksāt, bet neko apsolīt nevarot.
Dokumenti liecina, ka viņa oficiālā alga ir aptuveni 42 eiro mēnesī. Bērna tēvs pārliecināts, ka patiesie ienākumi tiek slēpti. Automehāniķa apģērbs arī ir gana pieklājīgs cilvēkam, kurš pelna tikai 42 eiro un vēl uztur ģimeni. «Tagad apģērbu var nopirkt - jūs paši zināt. Veikali, internets – maksā kapeikas. Tas pats «ebay«. Man zeķēs tagad jāstaigā būtu?» jautā Jurmārtiņš, atzīstot, ka papildus šad tad «piehaltūrējot».
Tiesu izpildītājs, kura pārziņā ir šī lieta, atzīst –
situācijas, kad ar tiesas spriedumu taisnīguma īstenošanai ir par maz, ir bieža parādība.
«Ir jābūt kādai mantai vai naudai, tādā gadījumā viņa ir piedzenama. Bet, ja naudas nav, tad arī nav iespējams to piedzīt,» skaidro zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs.
Ja ir aizdomas, ka parādnieks slēpj patiesos ienākumus, tiesu izpildītāji rosina Valsts darba inspekciju un ieņēmumu dienestu veikt pārbaudes. Šajā gadījumā pārkāpumi nav pierādīti. Likums nosaka, ka no parādnieka drīkst ieturēt tik, lai viņa rīcībā paliktu summa vismaz minimālās algas lielumā.
«Šeit ir jāatrod balanss starp piedzinēju un parādnieku. Ja no viņa tiek ieturēts tik daudz, ka viņš nespēj izdzīvot, tad mēs faktiski esam spiesti viņu iedzīt pelēkajā zonā, jo pretējā gadījumā viņam nav iespējas izdzīvot,» atzīst Stepanovs.
Tieslietu ministrijā norāda – kamēr «ēnu ekonomika» būs tik plaša kā šobrīd un parādnieki algu saņems aploksnē, tiesu izpildītāji un parādu piedzinēji būs, citēju, «situācijas ķīlnieki, jo tiesiskā ceļā piedziņa nav iespējama». Citāta beigas. Tikmēr tiesu izpildītāja vienīgais ieteikums ir nepadoties un cerēt, ka parādnieks kādreiz sāks saņemt pietiekami lielus legālus ienākumus, no kuriem ieturēt parāda summu.