Novembrī Krievijas pensiju saņēmēju ienākumi kritās par 15 procentiem, taču lielākais kritums ir gaidāms nākamā gada sākumā. Tad pensijas jau būs sarukušas uz pusi, salīdzinot ar to, kādas tās bija šī gada vasarā, tā šovakar ziņo raidījums «Nekā Personīga».
Latvijā Krievijas vecuma pensijas saņem ap 7000 pensionāru. Krievija tās aprēķina reizi trijos mēnešos. Tā fiksē rubļa kursu pret eiro, un attiecīgo naudas summu pārskaita Latvijas sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Savukārt aģentūra pensijas katru mēnesi pārskaita saņēmējiem. Pēdējo reizi Krievija naudu skaitīja novembrī. Tobrīd rubļa vērtība pret eiro bija samazinājusies par 15 procentiem.
Baiba Felsberga, VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja No Krievijas mēs saņemam aptuveni 7000 pensiju maksājumus un šie maksājumi notiek vienu reizi ceturksnī. Vienu reizi ceturksnī cilvēks saņem pensiju par trijiem mēnešiem kopā, ko ir izrēķinājusi Krievijas puse un mēs šajā procesā esam kā starpnieki, kas saņem naudas maksājumus un informāciju par šiem klientiem.
Mēs redzam vienīgi to, ka šobrīd valūtas kurss ir nokrities, salīdzinot ceturto ceturksni ar trešo. Varētu teikt, ka pensija ir mazāka nekā iepriekš, kaut gan Krievijā šī pensijas nav mainījusies. Piemēram, tāda vidēja lieluma pensija, skatījāmies, kur pensija mēneša summa 153 eiro bijuši augustā, tad novembrī summa, ko viņš saņem, ir 129 eiro.
Krievijas pensiju likums daudziem šķita pievilcīgs - piemēram, sievietes pensijas var saņemt jau no 55 gadu vecuma. Vēl līdz šā gada vasarai par vienu un to pašu stāžu līdz 1990. gadam lielāka bija kaimiņvalsts pensija. Tāpēc daudzi Latvijas nepilsoņi pensiju dēļ pieņēma Krievijas pilsonību. Vēl pavasarī uz šādas rīcības izdevīgumu norādīja arī Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.
Uzrunāts tagad, viņš noliedz, ka būtu mudinājis Latvijas nepilsoņus izvēlēties Krievijas pensiju un pilsonību. Šāda rīcība esot pašu cilvēku atbildība.
Aleksandrs Vešņakovs, Krievijas vēstnieks Latvijā Pirmkārt, mēs nevienu neaicinājām pieņemt Krievijas pilsonību. Krievijas pilsonību izvēlējās tie, kas to uzskatīja par nepieciešamu pēc dažādiem apsvērumiem, tostarp arī ekonomiska rakstura. Viņi to darīja pēc savas izpratnes un pārliecības, tāpēc šajā gadījumā apvainot Krieviju, ka tā Latvijas pilsoņus vai nepilsoņus mobilizēja Krievijas pilsonības pieņemšanai, nav pareizi.
Otrkārt, es neizslēdzu, ka nestandarta situācijā, un tā tiešām ir nestandarta situācija, Krievijā rūpīgi analizēs, lai meklētu kādus risinājumus.
Pavasarī Labklājības ministre bija Ilze Viņķele. Viņa aicināja cilvēkus pārdomāt lēmumu pensijas dēļ mainīt pilsonību, jo ne Krievijas ekonomika, ne pensiju sistēma nav stabilas.
Ilze Viņķele, Saeimas deputāte (Vienotība) Šis ir tas gadījums, kad diemžēl es nepriecājos par to, ka man ir izrādījusies taisnība par pirms dažiem gadiem prognozēto un izteikto brīdinājumu, pieteikties Krievijas pilsonībai, lai dabūtu Krievijas pensijas, ka tas patiešām izrādījās bīstams solis, jeb politiski motivēta afēra.
Diemžēl tā ir izrādījusies taisnība un es vēlreiz gribu uzsvērt, ka mums ir jānovērtē tā stabilitāte un drošība, kas ir Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmā.
Pēc «Nekā personīga» rīcībā esošās informācijas, vīlušies Krievijas pensionāri jau sāk interesēties par iespējām atgriezties pie Latvijas pensijām. Taču tas ir iespējams vienīgi tad, ja viņi kļūst par pilsoņiem - kārto valodas eksāmenu un naturalizējas. Iegūt nepilsoņa statusu Latvijā viņi vairs nevar.