Nākamgad Latvijas armijas atvaļinātajiem un rezervē ieskaitītajiem karavīriem jārēķinās ar iesaukšanu uz mācībām, šovakar vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto». Sākumā gan plānots uzrunāt tikai tos aptuveni 2500 karavīru, kuri atvaļinājušies kopš 2008.gada.
Apjomīgas mobilizācijas mācības jau izsludinājušas vairākas kaimiņvalstis, tostarp Lietuva, Igaunija un Zviedrija. Tomēr Latvijas plāni esot pieticīgāki tāpēc, ka to, ko kaimiņvalstis uztic rezerves karavīriem, Latvijā veic zemessargi.
«Mums ir daudz lielāks akcents uz militāro apmācību un Zemessardze ieņem daudz nozīmīgāku vietu kā bruņoto spēku rezerve,» raidījuma skaidroja Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Garisons.
Tomēr
situācija esot mainījusies un secināts, ka armijas skaitliskais sastāvs ir jāpalielina.
Atvaļinātie, rezervē ieskaitītie karavīri tiks aicināti ierasties karaspēka daļā uz mobilizācijas mācībām.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube raidījumam norādīja, ka izdevis pavēli, kas paredz, ka armija «sāks strādāt ar daļu no šiem cilvēkiem, lai viņus piesaistītu valsts aizsardzībā». Tādas esot arī aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) sniegtās vadlīnijas.
Pēc Graubes teiktā, svarīgākais ir nevis no rezerves karavīriem veidot mobilizācijas vienības, bet viņus iesaistīt jau eksistējošās vienībās - Zemessardzē. Viņaprāt, tādejādi tiks celta apmācību un zināšanu kvalitāte.
No tiem karavīriem, kuri atvaļinājušies kopš 2008.gada, lielākā interese armijai ir par 470 karavīriem, kuri dienesta laikā bijuši starptautiskās operācijās. Viņi jau esot labi sagatavoti un iemaņu atsvaidzināšanai nepieciešams īss laiks.
Kā norāda «de facto»,
rezervistu apmācības ir cieši saistītas ar atsaucību no šo cilvēku darbavietām.
Raidījums kā piemēru minēja rezerves kapteini Raivi Ušacki, kurš patlaban ir darba devējs. Viņam esot grūti iedomāties, kā darbu apvienot ar militārām apmācībām, ja vien tās ir garākas par nedēļas nogali.
Savukārt Graube skaidroja, ka pirmo reizi tiks «pielietots Mobilizācijas likuma spēks». Proti, ierašanās uz mācībām vairs nebūs rezervistu brīva izvēle, viņi tiks mobilizēti. Tas būs jāņem vērā ne tikai darba ņēmējiem, bet arī darba devējiem. «Diezgan komplicēta juridiska procedūra,» piebilda Graube.
Detalizētāka informācija par mācību norisi pagaidām nav zināma. Tiekot vērtēti dažādi risinājumi, sākot no vienkāršas apziņošanas, līdz pat kolektīvai apmācīšanai, pavadot 10 dienas poligonā.
Rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš, kurš atvaļinājies pirms septiņiem gadiem un tagad strādā par juristu, raidījuma atzina, ka labprāt atsauktos aicinājumam ierasties uz mobilizācijas mācībām.
Viņa vecuma un vecāki rezerves karavīri «prot turēt ieročus rokās», taču pa šo laiku jau ir nomainījušās ieroču sistēmas. «Šo vajag atsvaidzināt. Arī karšu lasīšanas sistēmas ir citas. Mobilizācijas mācības vajag veikt, un tas atsvaidzinās zināšanas un pielīdzinās profesionālajam dienestam,» raidījuma teica Vērdiņš.
Kā norāda «de facto», gan armijas vadība, gan rezerves karavīri ir vienisprātis, ka
mobilizācijas mācībām ir jābūt pārdomātām un ar attiecīgu ekipējumu, lai tā nekļūst par laika nosišanu.
Pretējā gadījumā sabiedrības attieksme būšot noraidoša.
Pirms diviem gadiem 500 rezerves karavīriem NBS izsūtīja vēstules ar aicinājumu atsaukties trīs dienu laikā. Kopumā atsaucās vairāk nekā puse uzrunāto, atgādina raidījums. Daļa no tiem, kas atbildēja, pārcēlušies uz ārzemēm un neplāno drīzumā atgriezties Latvijā. Galvenokārt tie esot gados jauni rezerves karavīri.
