Tikai 20% no uzturlīdzekļu nemaksātājiem ir manta un ienākumi, no kuriem piedzīt to, ko viņi ir parādā Uzturlīdzekļu garantijas fondam (UGF), pastāstīja fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis. Viņš norādīja, ka fonds kopumā 10 gadu laikā ir atguvis 15% no summas, ko nemaksātāji ir parādā fondam.
Atbildot uz jautājumu, kā 28 720 reģistrēti uzturlīdzekļu nemaksātāji kopā valstij var būt parādā 123 447 920 eiro, bet
šogad fonds regresa kārtībā atguvis tikai 2,3 miljonus eiro,
Tomēr, viņš piebilst, normāla situācija arī būtu, ja fonds atpakaļ atgūtu tuvu 0% no iztērētajiem līdzekļiem. «Fonds nestrādā uz ekonomikas principiem,» uzsver Līcītis.
Viņš norāda, ka Latvija pēc citu valstu piemēra uzņemas atbildību par otra no vecākiem saistībām attiecībā pret bērnu.
Līcītis gan norādīja, ka tiek veikti naudas ieturējumi, ja nemaksātājs, piemēram, atrod darbu vai arī viņam parādās kāda manta vai īpašums. Ja ir iespējams, tad īpašumu vai mantu atvasina, bet, ja nav, tai tiek uzlikts liegums un īpašnieks vairs nevar tālāk to, piemēram, pārdot. Tikai 20% no nemaksātājiem ir kāda manta vai īpašums.
Parāda pamatsumma ir 103 759 583 eiro, bet likumiskie procenti - 19 718 337 eiro.
Savukārt regresa kārtībā atgūto uzturlīdzekļu apmērs šogad ir 2 358 364 eiro.
Valsts uzturlīdzekļu nodrošināšanai bērniem no 2004.gada 1.augusta līdz šā gada 1.decembrim izmaksājusi 119 292 534 eiro. Ar uzturlīdzekļiem no valsts nodrošināti 29 283 bērni.
