Gada laikā Latvijā nepilsoņu skaits ir sarucis no 13% līdz 12,1% no iedzīvotāju kopskaita un, pēc šodienas datiem, valstī ir 262 030 nepilsoņi, šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē sacīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs.
2014.gada 1.janvārī Latvijā bija 282 876 nepilsoņi, kas veidoja apmēram 13% no valsts iedzīvotājiem, norādīja Gorbunovs.
Pēc iedzīvotāju reģistra datiem nepilsoņu skaits pagājušajā gadā sarucis par apmēram 20 000. Parasti gada laikā nepilsoņu skaits sarūk par aptuveni 15 000, taču šoreiz viens no faktoriem, kāpēc samazināšanās notikusi straujāk, varētu būt arī datu pārrēķināšana iedzīvotāju reģistrā, norādīja Gorbunovs.
Latvijas Cilvēktiesību centra pētniece Sigita Zankovska-Odiņa vērsa uzmanību, ka
nepieciešams rast risinājumu jautājumā par 7000 bērniem-nepilsoņiem vecumā līdz 15 gadiem.
Viņi varētu tikt reģistrēti kā Latvijas pilsoņi, ja vien pastāvīgi dzīvo Latvijā un viņu vecāki to vēlas. Gorbunovs skaidroja, ka nolemts vēstules šīm ģimenēm nesūtīt, taču, ja PMLP kādus jautājumus kārto nepilsoņi, kuriem ir šie nepilngadīgi bērni-nepilsoņi, tad ģimene tiek informēta par šādu iespēju.
Komisijas sēdē šodien tika prezentēta pētījuma «Cik demokrātiska ir Latvija? Demokrātijas audits 2005-2014» sadaļa «Pilsonība, likumdošana un tiesības». Prezentācijas gaitā pētījuma zinātniskais redaktors, LU SZF profesors Juris Rozenvalds cita starpā norādīja, ka dažkārt no daļas Latvijas politiķu ir vērojama attieksme, ko varētu raksturot ar domu, ka politiķi zina labāk par krievvalodīgajiem, kas krievvalodīgajiem nāks par labu. Jāsaprot, ka ir svarīgi ne tikai tas, kāds lēmums tiek pieņemts, bet arī tas, kā to īsteno, norādīja profesors.
