Valsts prezidentam Andrim Bērziņam lēmums par to, vai piedalīties 9.maija «uzvaras dienas» svinībās Krievijas galvaspilsētā Maskavā, «ir bijis visu mūžu iekšā».
Bērziņš neteikšot, ko izdomājis par dalību «uzvaras dienā» Maskavā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Prezidents pēc Saeimā notiekošajām diskusijām par ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos atzina, ka personīgi ir pieņēmis lēmumu, vai doties vai nedoties uz 9.maija svinībām.
«Man tas lēmums ir bijis visu mūžu iekšā,» viņš sacīja.
Prezidents arī norādīja, ka
par savu lēmumu sākotnēji informēs uzaicinātājvalsti un tikai tad paziņos publiski.
Jautāts par laiku, kad tas varētu notikt, prezidents sacīja - «kad dzīve rādīs, kad tas ir nepieciešams, jo es neesmu viens šajā spēlē».
Kā ziņots, Krievija jau sākusi gatavoties vērienīgām svinībām, pieminot 70.gadadienu kopš nacistiskās Vācijas sagrāves Otrajā pasaules karā, un uz Maskavā paredzēto ceremoniju vizītē uzaicinājusi arī Latvijas Valsts prezidentu Bērziņu.
Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne iepriekš, jautāta, vai Bērziņš plāno doties uz 9.maija pasākumiem Maskavā, aģentūrai LETA sacīja, ka «ir pietiekami daudz laika, lai izvērtētu situācijas attīstību un pieņemtu lēmumu».
Starp Maskavas uzaicinātajiem viesiem ir gan ASV prezidents Baraks Obama, gan Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns.
Vairāki Latvijas politiķi ir ieteikuši Bērziņam nedoties uz šo pasākumu.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), lai gan sākotnēji norādīja, ka prezidents pats pieņems lēmumu un vairījās viņam ko ieteikt, 21.janvārī telekanāla LNT raidījumam «900 sekundes» atklāja, ka nebrauktu uz «uzvaras dienas» svinībām Krievijas galvaspilsētā Maskavā 9.maijā.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V) 14.janvārī pēc Saeimas Ārlietu komisijas sēdes žurnālistiem teica, ka Bērziņam nevajadzētu doties uz «uzvaras dienas» svinībām. «Es nedomāju, ka viņam vajadzētu braukt, un es nedomāju, ka viņš arī brauks,» sacīja Kalniņš.
Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) norādījis, ka lēmumu par dalību ietekmēs arī notikumu attīstība Ukrainā. «Jautājums ir jāapspriež Eiropas Savienības (ES) ietvaros,» tā 13.janvārī pēc tikšanās ar Lielbritānijas Eiropas lietu valsts ministru Deividu Lidingtonu žurnālistiem sacīja Rinkēvičs.
Līdzīgu nostāju paudis arī bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V). Viņš aģentūrai LETA 5.janvārī sacīja, ja situācija Ukrainā neuzlabosies un Krievija nemainīs pašreizējo ārpolitikas nostāju, prezidentam nevajadzētu doties uz «uzvaras dienas» svinībām Maskavā.
Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V) 8.janvārī Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā «Rīta panorāma» sacīja, ka pieņemt vai nepieņemt Krievijas uzaicinājumu būs paša Bērziņa izšķiršanās, bet EK šajā jautājumā nekādu viedokli vai rekomendācijas nesniegs.
Viedokli pauduši arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) pārstāvji, kuri 7.janvārī sarunā ar Valsts prezidentu izteica ieteikumu nebraukt uz «uzvaras dienas» svinībām.
Savukārt EP deputāts Andrejs Mamikins («Saskaņa») aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka Bērziņam būtu jāsniedz pozitīva atbilde Maskavas uzaicinājumam, ņemot vērā Latvijas prezidentūras ES Padomē faktoru.