NATO valstu bruņoto spēku komandieri dod zaļo gaismu NATO īpaši ātrās reaģēšanas spēku atbalsta punktu izveidošanai Baltijā un kopumā sešās valstīs, pēc divu dienu sanāksmes Briselē to Latvijas Radio apstiprināja Latvijas Bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube.
Tas nozīmē, ka drīzā laikā Latvijā veidos vienību, kuras uzdevums būs strādāt punktā, rīkot mācības, atbildēt par loģistiku un krīzes gadījumā arī uzņemt ātrās reaģēšanas spēkus.
NATO dalībvalstīs jau pastāv ātrās reaģēšanas spēku modelis, taču pēc Krievijas agresijas Ukrainā un gan Baltijas, gan virknes citu valstu atkārtotas bažu paušanas par drošību alianse ir vienojusies izveidot īpašus ātrās reaģēšanas spēkus, kas zibenīgi, gadsimta prasībām atbilstoši varētu nokļūt ikvienā pēkšņi apdraudētā NATO dalībvalstī.
Tagad alianse arī vienojusies par sešu atbalsta punktu izveidošanu Baltijā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā, kuru uzdevums būtu īpašo ātrās reaģēšanas spēku uzņemšana nepieciešamības gadījumā un mācību organizēšana.
Šādas vienības izveidošanas izmaksas patlaban vēl aprēķina, norādīja Graube. Daļu veidos ārvalstu karavīri, kuru valstis arī piedalīsies ar finansējumu.
NATO valstu bruņoto spēku komandieri par šo ieceri vienojušies principiāli, un tagad 5. februārī Briselē tam savs oficiālais atbalsts būs jāsniedz dalībvalstu aizsardzības ministriem. Latviju sanāksmē pārstāvēs aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
Savukārt ceturtdien, tiekoties ar žurnālistiem Briselē, NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs norādīja, ka alianse vēro aizvien pieaugošāku Krievijas spēku iesaistīšanos konfliktos Austrumukrainā, taču, ņemot vērā augošo spriedzi, NATO gatavojas atjaunot Ukrainas konflikta dēļ pārtrūkušās saiknes ar Krievijas armijas augstāko virspavēlniecību, tādējādi mēģinot sarunu ceļā ietekmēt aizvien dramatiskākos notikumus.
Jau vēstīts, ka pēdējo mēnešu laikā Krievijas militārās aktivitātes pastiprinājušās, tās var būt destabilizējošas un bīstamas, ja netiek ievērotas starptautiskās normas. NATO turpina novērot situāciju un saskaņā ar Velsas samita lēmumiem turpina strādāt, lai pielāgotu alianses struktūru un kapacitāti, lai garantētu alianses gatavību jebkuriem potenciālajiem draudiem.
Spriedze starp rietumvalstīm un Krieviju pieauga kopš šā gada marta, kad Krievija anektēja Ukrainas pussalu Krimu un vēlāk atbalstīja prokrieviskos separātistus Ukrainas austrumos. Lai apturētu Krievijas agresiju Ukrainā, ASV, ES un citas valstis ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, uz kurām Maskava atbildēja ar rietumvalstu pārtikas embargo. Tāpat NATO rīko regulārās mācības Austrumeiropā un arī Latvijā regulāri rotācijas kārtībā uzturas NATO spēku pārstāvji.