Aizsardzības ministrijā (AM) plānots faktiski no jauna veidot karavīru rekrutēšanas sistēmu, aģentūrai LETA pastāstīja Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra (RJC) direktors Druvis Kleins.
Plāno faktiski no jauna veidot karavīru rekrutēšanas sistēmu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), šonedēļ uzrunājot Saeimu ārpolitikas debatēs, ir aicinājis pieņemt politiski izšķirīgu lēmumu par karavīru skaita palielināšanu līdz 2018.gadam. Ministrs ir skaidri paudis savu politisko nostāju, ka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spēju būtiska palielināšana objektīvi nav iespējama, nepiesaistot bruņotajiem spēkiem vairāk personāla resursu, atgādināja Kleins.
Kas attiecas uz rekrutēšanu un atlasi, tad ministra uzrunas kontekstā šī arī ir viena no kritiskajām jomām, kas nesenās krīzes ietekmē joprojām nav pietiekami attīstīta. «Jau tuvākajā laikā jārada apstākļi daudz lielākai kandidātu plūsmas caurlaidībai gan medicīnas komisijās, gan atlases struktūrā, gan NBS vienībās, kas nodrošina karavīru pamatapmācību, kandidātam iestājoties profesionālajā militārajā dienestā,» uzsvēra Kleins.
Kleins pastāstīja, ka aizsardzības ministrs jau pagājušajā gadā uzdeva izvērtēt rekrutēšanā un pamatapmācībā iesaistīto struktūrvienību kapacitāti, lai novērtētu nozares iespējas būtiski palielināt rekrutējamo un apmācāmo kandidātu skaitu.
Izvērtējot demogrāfisko situāciju, kandidātu veselības rādītāju dinamiku pēdējo gadu laikā, jauniešu vispusējās fiziskās sagatavotības rādītāju dinamiku, rekrutēšanā un pamatapmācībā iesaistīto struktūrvienību kapacitāti, konstatēts, ka esošā sistēma šobrīd neļauj būtiski palielināt viena gada laikā iesaucamo karavīru skaitu, tādēļ ir pieņemts lēmums jau tuvākajā laikā šīs spējas būtiski uzlabot, norādīja RJC direktors.
Šobrīd atbildīgās struktūrvienības veic nepieciešamos aprēķinus un gatavo priekšlikumus, lai ministrijas un NBS vadība jau tuvākajā laikā varētu pieņemt lēmumu par pasākumiem šīs spējas izveidošanā, faktiski no jauna, uzsvēra Kleins.
«Protams, bez rekrutēšanas, atlases un pamatapmācības izaicinājumiem vēl ir arī motivācijas radīšana jauniešiem pieteikties dienestā NBS. Lai ieinteresētu jauniešus izvēlēties karjeru, kas saistīta ar dažādām militārajām profesijām, AM jau šobrīd nopietni pievērsusies Jaunsardzes attīstībai un Zemessardzes stiprināšanai. Paredzams, ka šie pasākumi, karavīru dienesta apstākļu uzlabošana, atalgojuma un sociālā nodrošinājuma paketes uzlabošana radīs pietiekami labu fonu, lai jauniešiem dienests NBS liktos kā prestiža un stabila darba vieta,» norādīja Kleins.
Vējonis šonedēļ Saeimā paziņoja, ka šogad plāno aicināt Saeimu akceptēt karavīru skaita palielināšanu par 2000 cilvēku līdz 2018.gadam.
Viņš pauda, ka šī lēmuma atlikšana, slēpjoties aiz birokrātiskas atrunas par valsts pārvaldes aparāta nepalielināšanu, nav tālredzīga. «Karavīri pašreizējā drošības situācijā nav «valsts aparāts«. Viņi ir valsts pastāvēšanas garantija,» akcentēja ministrs. Viņš arī uzsvēra, ka mūsu valsts drošības pamatā ir arī cilvēku pārliecība, ka valsts spēj sevi aizsargāt.
Nākotnē plānots palielināt ne tikai karavīru skaitu, bet arī zemessargu un jaunsargu skaitu. Pašlaik zemessargu ir nedaudz vairāk kā 8000, bet atbilstoši valsts aizsardzības plāniem līdz 2020.gadam zemessargu skaitu plānots palielināt no 12 000 līdz 13 000.
Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra mērķis ilgtermiņā ir sniegt iespējas Jaunsardzes kustībā piedalīties līdz 16 000 jauniešu. Tā liecināja iepriekš valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par Jaunsardzes attīstību 2015.-2024.gadā. Šobrīd centrs ar ļoti ierobežotiem personāla resursiem nodrošina nedaudz vairāk kā 6000 jaunsargu apmācību valsts aizsardzības jomā.
Šobrīd profesionālajā dienestā ir aptuveni 5000 karavīru.