Prokuratūra uzrādījusi apsūdzību Speciālo uzdevumu vienības (SUV) virsseržantam, kura vadītās laivas piedzīvotajā negadījumā pērn pavasarī jūrā gāja bojā cits karavīrs, apstiprināja apsūdzētā advokāts Pēteris Kušners. Apsūdzētais savulaik pats piedalījies glābšanas operācijā pēc citas traģiskas nelaimes SUV mācībās, kad izglāba vienu no Daugavā iekritušajiem SUV izpletņlēcējiem.
Traģēdija Rīgas jūras līcī notika pagājušā gada 7.maijā. Kā toreiz preses paziņojumā rakstīja Aizsardzības ministrija (AM), nelaimes gadījums notika SUV ātrgaitas laivas vadīšanas nodarbības laikā. Mācību mērķis bija iemaņu paaugstināšana un nostiprināšana, pilnveidojot manevrēšanas prasmes atklātos ūdeņos. Abi laivā esošie karavīri no tās izkrita - tagad apsūdzētais virsseržants guva veselības bojājumus, bet otrs karavīrs zaudēja dzīvību.
Toreiz sākotnējā informācija liecināja, ka, iespējams, notikusi tehniska rakstura kļūme, kuras dēļ, manevra laikā karavīriem izkrītot no laivas, tā neapstājās, bet turpināja kustību, tādējādi abiem nebija iespēju tikt atpakaļ peldlīdzeklī.
Nodarbībās izmantotā «RHIB» tipa laiva atrasta nelaimes gadījuma rajonā tajā pašā dienā. Pirms nodarbības veikta laivas un ekipējuma pārbaude, kā arī personālsastāvam noteiktās obligātās drošības instruktāžas. Nodarbības laikā abi karavīri bija ģērbti hidrotērpos un ekipēti atbilstoši iepriekš izvērtētajiem laikapstākļiem un nodarbības specifikai. Abiem bija individuālie glābšanas līdzekļi, iepriekš uzsvēra AM.
Laivu vadījušais kareivis ir sertificēts instruktors ar pirmās palīdzības un glābšanas uz ūdens kvalifikāciju, kurš bija arī nodarbības vadītājs ar pieredzi ūdens operāciju veikšanā. Sertifikāts iegūts laivu vadītāju glābēju kursā, informēja AM.
Par notikušo tika sākta dienesta izmeklēšana, bet Militārā policija sāka kriminālprocesu. Ilgāku laiku AM atturējās izpaust kriminālizmeklēšanas rezultātus, līdz pagājušā gada nogalē apstiprināja vien to, ka izmeklēšanu veic pret vienu personu. Advokāts Kušners apstiprināja, ka aizdomās turētais ir viņa klients, kuram jau šobrīd piemērots apsūdzētā statuss.
No prokuratūras apsūdzības būtību aģentūrai LETA neizdevās uzzināt, taču, kā skaidroja Kušners, virsseržants tiek apsūdzēts par dienesta pienākumu nolaidīgu pildīšanu, ja tas izraisījis smagas sekas. Savukārt apsūdzētais uzskata, ka viņš nav vainīgs pie tā, ka biedrs gāja bojā.
Prokuratūra uzskata, ka laivas vadītājs nebija pārbaudījis laivas drošības slēdzi - atsaiti, kas savienota ar atslēgu aizdedzē un kuru apliek ap kāju. Cilvēkam izkrītot no laivas, tiek pārtraukts savienojums ar aizdedzi un peldlīdzeklis apstājas. Šajā gadījumā atsaite virsseržantam bija ap kāju, taču laiva neapstājās.
Tāpat prokuratūra uzskata, ka apsūdzētais peldlīdzeklī nebija nodrošinājis mediķa klātbūtni. Savukārt advokāts norādīja, ka «mācību teritorijā bija jābūt mediķim, taču attiecībā par laivu neviens normatīvais akts neparedz, ka tajā bija jābūt mediķim».
«Mans klients līdz pēdējam veltīja spēkus, lai biedrs neaizietu bojā,» norādīja advokāts.
Tāpat prokuratūra uzskata, ka laivas vadītājs nebija savu apmācāmo nodrošinājis ar atbilstošu hidrotērpu. Šo apsūdzības punktu advokāts uzskata par absurdu, jo ne jau instruktors ir atbildīgs par specvienības inventāra kvalitāti un iegādi.
Karavīrs tiek apsūdzēts arī par to, ka laivā nebija nodrošinājis radiosakarus. Advokāts to noliedz. To pierādot fakts, ka apsūdzētais bija sarunājies pa rāciju ar līcī peldošo pasažieru prāmi, kuram laiva saskaņā ar mācību uzdevumu mēģināja pietuvoties.
Tāpat prokuratūra uzskata, ka instruktors neesot SUV dežūrdaļai ziņojis par mācību sākumu. Advokāts norāda, ka pat atrodoties ūdenī instruktoram izdevās īslaicīgi sazināties ar dežūrdaļu, izmantojot mobilos sakarus. Viņš informējis, ka atrodas ūdenī un vajadzīga palīdzība.
Laiva bijusi lietota, tā bija Norvēģijas bruņoto spēku dāvinājums, kas tika pieņemta ekspluatācijā SUV, taču, pēc advokāta teiktā, iekārtu tehniskais stāvoklis nebija speciāli novērtēts, tai skaitā nebija izveidota speciāla komisija. Aizstāvības rīcībā gan šobrīd nav ekspertīžu rezultāti par laivas tehnisko stāvokli. Karavīrs iepriekš bija informējis vadību par nepieciešamību katru apmācāmo uz ūdens aprīkot ar individuālo GPS raidītāju.
Aizstāvība domā, ka atbildība ir jāuzņemas tiem virsniekiem, kas deva pavēli doties jūrā ar šādu laivu. Turklāt reāli nodarbības bija paaugstinātas bīstamības, jo notika atklātā ūdenstilpnē, savukārt Rīgas brīvostas kapteiņdienests un Krasta apsardzes dienests nebija informēts par šādām mācībām.
Advokāts arī pastāstīja, ka karavīrs šobrīd turpina dienestu SUV. Tieši šajā vienībā instruktors dienēja arī 2006.gadā, kad 15.maijā neveiksmīga lēciena laikā ar izpletņiem Daugavā, pie Rīgas Eksporta ostas, iekrita četri SUV karavīri, no kuriem divi gāja bojā, bet divi tika izglābti. Vēl viens kareivis ar izpletni iekārās celtnī Andrejsalas ostā. Viena izdzīvojušā karavīra glābšanā piedalījās tagad apsūdzētais virsseržants.
Kušners nevēlas vilkt paralēles starp 2006.gadā un pērn maijā notikušajiem nelaimes gadījumiem, taču atgādināja, ka par 2006.gada traģēdiju prokuratūras apsūdzētās SUV amatpersonas tiesa attaisnoja.
Jau ziņots, ka Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube pagājušā gada vasarā piemērojis disciplinārsodu piecām SUV amatpersonām saistībā ar Rīgas jūras līcī notikušo traģēdiju. Trim vienības amatpersonām - Plānošanas daļas priekšniekam, Personāla nodaļas speciālistam un Kuteru atbalsta nodaļas komandierim - izteikts rājiens, bet divas amatpersonas - nu jau bijušais vienības komandieris Andrejs Zaburdajevs un pašreizējais vienības štāba priekšnieks - brīdināti par neatbilstību ieņemamajam amatam.
Traģēdijas brīdī SUV komandieris bija Zaburdajevs. Jūnijā saskaņā ar jau pirms traģēdijas plānoto vienības vadību pārņēma majors Juris Ušackis. Zaburdajevs patlaban turpina dienestu bruņotajos spēkos, taču ministrija neatklāja, kurā vietā.
SUV štāba priekšnieks, kura vārds netika atklāts, savu amatu nezaudēja, taču nākotnē pie karjeras attīstības tiks ņemts vērā, ka viņš ir disciplināri sodīts.
Latvijas armijas video par to, kas ir Speciālo uzdevumu vienība:
