Pētniece: Emigrantu atgriešanos Latvijā kavē ekonomiskie faktori

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Ārzemēs dzīvojošo latviešu un Latvijas valstspiederīgo atgriešanos Latvijā veicina neekonomiskie un nemateriālie faktori, bet kavē ekonomiskie, šodien, iepazīstinot ar Latvijas vēsturē lielākās ārzemēs dzīvojošo latviešu aptaujas rezultātiem, sacīja Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Inese Šūpule.

Aptaujā kopumā piedalījās 14 068 respondenti no 118 valstīm, tika veiktas 200 padziļinātās intervijas, kurās piedalījās cilvēki no sešām valstīm.

«Kaut arī tiem, kas atgriežas, ir atšķirīgs dzīvesgājums, ārzemēs pavadītais laiks, darba pieredze un vecums, var novērot, ka

atgriežas tie, kas saglabājuši pilsonību, uzturējuši emocionālas saites ar tuviniekiem, kā arī tie, kam Latvijā ir īpašumi,»

stāstīja pētniece.

Primārais, kas veicina emigrantu atgriešanos, ir Latvijā palikusī ģimene un tuvi draugi, tāpat būtiskas ir ilgas pēc mājām un Latvijas dabas, kā arī valoda, jo, kā atzinusi liela daļa aptaujāto, valodas barjeras dēļ ārzemēs ir grūti līdz galam saprast līdzcilvēkus, risināt sarunas par nopietnām tēmām.

Tāpat aptaujātie norādījuši, ka atgriezušies, jo

viņiem ir grūtības integrēties mītnes zemē un saprast vietējo kultūru

un tas viņiem liek justies kā svešiniekiem. Savukārt daļai reemigrantu ekonomiskie ieguvumi vairs nav likušies tik nozīmīgi, lai paliktu ārzemēs.

Kā pastāstīja Šūpule, latviešu un Latvijas valstspiederīgo atgriešanos kavē ekonomiskie faktori, piemēram, 73% nav pārliecības, ka šeit izdosies atrast piemērotu darbu, 71% uzskata, ka atgriežoties nesaņems pietiekamu sociālo atbalstu. Tikpat daudz ir tādu, kas atzīst - viņi atgriezties nevēlas, jo ar visu ģimeni ir iekārtojušies ārzemēs.

«Plānojot atgriešanos, cilvēkiem būtiski ir jautājumi par stabilitāti, par sociālo drošību, pabalstiem,»

sacīja Šūpule.

Pētniece arī norādīja, ka pēdējos gados ir mainījies migrācijas raksturs un arvien izplatītāks kļūst transnacionālais dzīvesveids. Tas attiecināms gan uz cilvēkiem, kuri dodas strādāt vai mācīties uz ārzemēm, tad atgriežas, bet pēc tam atkal dodas uz ārzemēm, gan arī uz cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā, bet ir piesaistīti darbam ārzemēs, ko viņi var veikt arī attālināti. «Var novērot, ka cilvēki meklē jaunu pieredzi, kontaktus, darbus. Un plāno tuvākajā piecgadē atgriezties,» saka Šūpule.

Palīdzēs skolu jauniešiem adaptēties Latvijas izglītības sistēmā

Runājot par atgriešanās veicināšanu no valsts puses, Šūpule minēja reemigrācijas plānu. Pētniece uzsvēra, ka tas nav rakstīts ar mērķi atvest uz Latviju atpakaļ milzīgas cilvēku masas, taču tas ir izstrādāts, lai palīdzētu emigrantiem, kuri jau ir pieņēmuši lēmumu atgriezties. Plāns paredz sniegt atbalstu skolu jauniešiem, kam nepieciešams adaptēties Latvijas izglītības sistēmā, tāpat tajā ir ietverts atbalsts latviešu valodas apguvei, kas noder, ja Latvijas iedzīvotājs svešumā apprecējies ar cittautieti.

Pētniece arī norādīja, ka atzinīgi vērtējama Valsts kancelejas iniciatīva, piedāvājot apmaksātu praksi valsts pārvaldē desmit jauniešiem.

Viņa piebilda, ka tiek strādāts pie izmaiņām Repatriācijas likumā, lai paplašinātu to cilvēku loku, kas var pretendēt uz repatriācijas pabalstu.

Jau ziņots, ka pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas aizbraukuši aptuveni 220 000 Latvijas valstspiederīgo un vairāk nekā 10% latviešu un Latvijas valstspiederīgo dzīvo ārpus Latvijas.

Saskaņā ar ārzemēs dzīvojošo latviešu aptaujas rezultātiem gandrīz trešā daļa jeb 30% aizbraukušo tautiešu neplāno atgriezties Latvijā. 4% ārvalstīs dzīvojošo latviešu un Latvijas valstspiederīgo Latvijā varētu atgriezties tuvāko sešu mēnešu laikā, 12% to plāno darīt tuvākajā piecgadē, 14% atzinuši, ka Latvijā atgriezīsies vecumdienās, bet 40% minējuši, ka varētu atgriezties noteiktu apstākļu gadījumā.

Aptaujā bija aicināts piedalīties ikviens Latvijas valstspiederīgais vai latvietis, kas saistīts ar Latviju, bet pastāvīgi vai daļēji dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Respondentiem tika uzdoti visdažādākie jautājumi - par pārcelšanos uz dzīvi ārpus Latvijas, apmierinātību ar dažādiem dzīves aspektiem, nodarbinātību un izglītību, attiecībām ar Latvijas un mītnes zemes sabiedrību u.c. Aptauja tika īstenota laika posmā no 2014.gada 4.augusta līdz 15.oktobrim. Tās laikā tika veiktas arī 200 padziļinātās intervijas.

Aptauja tika veikta LU pētnieciskajā projektā «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika».

Projekta zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa norāda, ka iegūtie dati ir unikāli ne tikai Latvijas, bet arī plašākā mērogā, jo tā ir līdz šim lielākā Eiropā īstenotā ārpus vienas valsts dzīvojošo iedzīvotāju aptauja. Pētniecisko projektu finansiāli ir atbalstījis Eiropas Sociālais fonds, un tā īstenošanā tika iesaistīti Latvijas sociologi, ekonomisti, politologi un komunikācijas pētnieki. Projektu organizatoriski atbalsta Ārlietu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Pasaules Brīvo latviešu apvienība un citas organizācijas. Informatīvo atbalstu sniedz arī «Draugiem.lv», lielākie Latvijas interneta portāli, diasporas mediji, kā arī daudzi aktīvi un ieinteresēti tautieši ārzemēs.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu