Gaidāmajā Eiropas Savienības (ES) Ārlietu ministru padomes ārkārtas sēdē, kas pēc Latvijas iniciatīvas notiks 29.janvārī, konkrēti lēmumi par ES sankciju piemērošanu pret Krieviju vēl netiks pieņemti, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Rinkēvičs: ES Ārlietu ministru padomē tikai gatavos priekšlikumus par sankcijām Krievijai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rinkēvičs žurnālistiem norādīja, ka ES Ārlietu ministru padomē, visticamāk, tiks sagatavoti priekšlikumi, par kuriem varētu lemt 9.februāra Ārlietu padomē vai arī gaidāmajā Eiropadomē.
«Savus apsvērumus esmu nosūtījis arī ES augstajai pārstāvei ārlietās [Federikai Mogerīni], ņemot vērā, ka daudzu ministru aizņemtības dēļ mēs nekādi nevarējām saskaņot padomes laikus, mēs esam vienojušies, ka es došos savā plānotajā vizītē uz ASV, kur tiks apspriesti daudzi jautājumi,» piebilda Latvijas politiķis.
Savukārt jautāts, kādēļ gaidāmajā ES Ārlietu ministru ārkārtas padomes sēdē netiks pieņemti konkrēti lēmumi, ministrs skaidroja, ka «parasti ir vesela rinda valstu, kuras uzstāj, ka šādi lēmumi ir Eiropadomes līmenī».
«Tā ir tradicionāla prakse, ka sākotnēji Ārlietu padome attiecīgajiem dienestiem dod zināmu uzdevumu. Tad tas tiek apspriests vēstnieku līmenī, ja ir vai nu rakstiska piekrišana, vai sanāksme Eiropadomes līmenī, tad arī lemj par sankcijām,» skaidroja ministrs, atturoties komentēt iespējamās sankcijas un lēmumus.
Runājot par prezidenta nostāju šajā jautājumā, Rinkēvičs skaidroja, ka tā ir līdzīga Ārlietu ministrijas pozīcijai.
«Šis ir tas gadījums, kad, situācijai pasliktinoties, Minskas vienošanās ne tikai netiek ievērota, bet viņas faktiski tiek pārkāptas,» sacīja politiķis, piebilstot, ja situācija Ukrainā uzlabosies, sankcijas tiks mīkstinātas, bet ja situācija paliks nemainīga, arī sankcijas paliks nemainīgas.
«Situācijai pasliktinoties, tiek diskutēts par sankciju pastiprināšanu,» norādīja Rinkēvičs. «Es šobrīd netaisos grimt pārspriedumos, bet ceru, ka ES spēs panākt vienotu viedokli, kad lēmumi būs jāpieņem,» pauda ministrs.
Savukārt, runājot par notikušajām vizītēm Ukrainas galvaspilsētā Kijevā un Krievijas galvaspilsētā Maskavā, Rinkēvičs norādīja, ka viņam ir sajūta, ka tas ir noticis nevis pirms «divām ar pusi nedēļām, bet diviem ar pusi gadiem».
«Tas, kā situācija diemžēl strauji pasliktinājās jau pagājušajā nedēļā, liecina, ka pašlaik diplomātiskie pūliņi nav devuši rezultātus. Es joprojām uzskatu, ka ES diplomātijai ir aktīvi jāstrādā, ir jārunā ar abām pusēm, ir jācīnās par to, vai nu mēs atgriežamies pie Minskas sarunām un sākam tās izpildīt, vai arī konstatējam, ka esam pilnīgi citā situācijā,» uzsvēra ministrs.
«Man pagājušajā piektdienā jautāja, vai Minskas vienošanās ir beigušās. Es teicu, ka vēl nē. Tā bija piektdiena, un mēs zinām, kas notika sestdien. Man šī notikumu attīstība liekas ļoti dīvaina - attiecīgais pilsonis, kas komandē tos karapūļus Donbasā, paziņo, ka viņš ir sācis uzbrukumu un ieņems Mariupoli, lai pēc dažām stundām paziņotu, ka viņš to vairs nedarītu. Mēs īsti līdz galam nesaprotam, kas tur notiek,» atzina ministrs, piebilstot, ka grupējumi ir tieši Krievijas atbalstīti, tādēļ Krievijai ir izšķiroša loma un atbildība, lai mainītu situāciju.
«Mēs turpināsim kontaktus ar visām pusēm,» rezumēja Rinkēvičs.
Kā ziņots, reaģējot uz Krievijas apbruņoto un finansēto kaujinieku uzbrukumu sestdien Mariupolei, kurā tika nogalināti 30 cilvēki, bet vairāk nekā 100 ievainoti, ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni izsludināja ES dalībvalstu ārlietu ministru ārkārtas tikšanos ar mērķi izstrādāt savienības atbildi uz šiem notikumiem.
Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.