Vējonis aicina Krieviju kliedēt bažas par tās mērķiem Baltijas reģionā

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) šodien, tiekoties ar Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu, aicinājis Krieviju kliedēt bažas par tās mērķiem Baltijas reģionā.

Vējonis tikās ar Vešņakovu, lai pārrunātu pastiprinātās Krievijas militārās aktivitātes Latvijas pierobežā.

Aizsardzības ministrs norādījis, ka nav izprotami Krievijas pastiprināto un bieži vien izaicinošo aktivitāšu mērķi iepretim Baltijas valstīm, kas viennozīmīgi veicina spriedzi, informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā.

«Krievijas militārās aktivitātes Latvijas pierobežā raisa bažas par drošības situāciju reģionā, jo īpaši Ukrainas notikumu kontekstā, tāpēc aicināju vēstnieku skaidrot, kāpēc kuģi un lidaparāti veic manevrus dažu kilometru attālumā no mūsu valsts robežas. Izpaliekot paskaidrojumam, rodas jautājumi - kas ar šo tiek vēstīts Latvijai un vai tā ir Krievijas spēku demonstrācija,» skaidrojis Vējonis.

Ministrs aicinājis Krievijas pusi būt atklātākai un izmantot uzticību veicinošos pasākumus, lai kliedētu bažas par Krievijas mērķiem un nodomiem Baltijas reģionā.

Vējonis uzsvēris, ka Latvijas interesēs ir veidot konstruktīvu dialogu un sadarbību ar Krieviju. «Mēs esam par labām kaimiņattiecībām, un viens no labu attiecību priekšnosacījumiem ir spēja atklāti runāt par bažām un neskaidriem jautājumiem,» norādījis Vējonis.

Kā ziņots, vēstnieks iepriekš uzsvēris, ka Krievijas lidmašīnas un kuģi turpinās pārvietoties un tas notiekot, nepārkāpjot starptautiskās vienošanās. Latvijai nevajadzētu bažīties par drošību saistībā ar Krievijas bruņoto spēku lidmašīnu un flotes aktivitātēm, turklāt tās nepārkāpj starptautiskos noteikumus, skaidrojis Vešņakovs.

Vēstnieks žurnālistiem arī norādījis, ka Kaļiņingradas apgabalā ir Krievijas militārās daļas, kurām jābūt saiknei un sadarbībai ar pārējo Krievijas daļu. «Tāpēc lidmašīnas uz turieni lidoja un lidos, kuģi brauca un brauks, turpinās vest atbilstošas kravas. Krievija nedara neko, kas pārkāptu starptautiskos noteikumus šajos jautājumos,» paudis Vešņakovs.

Vienlaikus viņš teicis, ka Latvijai nevajadzētu bažīties par potenciāliem drošības apdraudējumiem saistībā ar šīm aktivitātēm, jo Krievijai nav šādu nodomu.

Vešņakovs arī apgalvojis, ka plašsaziņas līdzekļu paustais par šo aktivitāšu pieaugumu ir saistīts ar pārspīlēto uzmanību, kāda pievērsta šiem jautājumiem. Vēstnieks arī teica, ka Krievija vēlas, lai starp abām valstīm būtu «labas kaimiņattiecības».

Pērn būtiski bija pieaugusi Krievijas kara flotes aktivitāte Baltijas jūrā Latvijas teritoriālo ūdeņu tuvumā. Arī Krievijas bruņoto spēku lidojumi pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas ir konstatēti pietiekami regulāri, un to aktivitāte ir augusi pēdējo piecu gadu laikā. Parasti Krievijas lidmašīnas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas pārvietojas bez ieslēgta automātiskā atbildētāja, bez lidojuma plāna un neatbild uz civilās gaisa telpas kontroles radiosakariem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu