Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības šonedēļ noslēgtais līgums ar partiju «Saskaņa» saniknojis daļu šīs arodbiedrības biedru, un tas pat draud sašķelt mediķu arodbiedrību, šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».
Vienlaikus raidījums atsaucas uz Eiropas arodbiedrību institūta vecāko pētnieku Kurtu Vandēlu (Kurt Vandaele), kas apliecina – nav laba prakse arodbiedrībām piekrist slēgt tiešus sadarbības līgumus ar politiskām partijām.
Pirms diviem mēnešiem sadarbības līgumu ar «Saskaņu» parakstīja arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. Savienība apvieno lielāko daļu arodbiedrību. Līguma slēgšanā klāt bija arī arodbiedrība «LABA», kas sevi jau pierādījusi kā «Saskaņai» lojālu arodbiedrību, turklāt tās priekšsēdētājs no «Saskaņas» ir ievēlēts Rīgas domē. Šonedēļ Krīgers gāja uz Rīgas domi, lai pārrunātu līguma realizācijas gaitu.
Taču arodbiedrības cieša sasaistīšanās ar vienu partiju var nest vairāk ļauna nekā laba. Šāda prakse vairs netiek īstenota jau gadus četrdesmit.
To «De facto» apliecina Eiropas arodbiedrību institūta vecākais pētnieks Kurts Vandēls. Viņš saka: «Formāls līgums starp politisko partiju un arodbiedrību ir retums. Arodbiedrības dažreiz sadarbojas ar tām politiskajām partijām, kurām ir līdzīga ideoloģija. Tomēr formāls līgums tiešām ir reta parādība, un tas ir riskants arodbiedrībai. Viņus var sākt asociēt ar strādniekiem nelabvēlīgām reformām darba tirgū vai labklājības sistēmā. Ilgtermiņā viņi var kļūt par poliskās elites daļu.»
Vieglāk panākt, lai arodbiedrības neiebilst pašvaldībai
Pētnieks uzskata – politiķi, piedāvājot šādu līgumu, var meklēt sev jaunus, darbaļaužu vidū labi ieredzētus kandidātus nākamajām vēlēšanām. Bet ja partija ir pie varas – tai vieglāk panākt, lai arodbiedrības neiebilst pret viņu lēmumiem.
Neapmierinātajiem mediķiem ir bažas, ka pēc līguma noslēgšanas viņu arodbiedrība zaudēs neatkarību.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris stāsta, ka pirms vēlēšanām arodbiedrība nosūtīja vēstuli visām partijām, paziņojot, ka veselības aprūpei nepieciešami vismaz pieci procenti no kopbudžeta. Un jautāja, vai konkrētā partija gatava šo aicinājumu atbalstīt.
«Ja mums uzraksta – mēs esam par pakāpenisku palielināšanu, tad mēs tādu atbildi nepieņemam,» raidījumam saka Keris. Kad viņam vaicā, vai «Saskaņa» apsolīja palielināt tik daudz, cik prasīts, Keris atbild – jā, piekrita.
«Saskaņa» ne tikai atsaucās pozitīvi, bet arī piedāvāja noslēgt sadarbības līgumu. Kad šo piedāvājumu īsi pirms Ziemassvētkiem skatīja Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padomē, slimnīcu pārstāvju iebildumi bija pārlieku lieli. Tad to nolēma apspriest savos kolektīvos un atgriezties janvāra vidū.
«Tas nav pareizs lēmums. Bet ne jau tāpēc, ka konkrēta partija – ne tāpēc, ka ar «Saskaņu» – es tāpat būtu bijis pret. (..) Tā ir specifiska organizācija, kurai jābūt apolitiskai,» raidījumam «De facto» saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas arodorganizācijas priekšsēdētājs Gunārs Riņķis.
Bērnu slimnīcas arodorganizācijā notika iekšējs balsojums un 75 procenti darbinieku bija pret līgumu. Sasaistīšanos ar partiju noraidīja arī Biķernieku slimnīcas arodorganizācija un daudzi citi.
«Arodbiedrības nedrīkst slēgt nekādas vienošanās, jo tā ir vienīgā institūcija, kas aizstāv darba ņēmēju. Kas tad mums palīdzēs, ja sāksim slēgt šādas vienošanās?» saka Biķernieku slimnīcas arodorganizācijas biedre Daiga Rudzīte.
Gaiļezera klīnikā domas dalījušās, bet galu galā nobalsots par līgumu. Arī Stradiņa slimnīcā arodorganizācijas valde pēc pamatīgas diskusijas un balsojuma četri pret trīs akceptēja to.
Galu galā Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrības padomes sanāksmē no klātesošajiem 38 arodorganizāciju pārstāvjiem 22 nobalsoja par, pārējie – pret vai atturējās. Pavisam padomē ir 65 balsstiesīgo.
Saņemtais balsu skaits bija pietiekams līguma slēgšanai. Taču kāpēc gan arodbiedrībai vajadzēja līgumu ar «Saskaņu», ja reiz biedrība atzīst, ka sadarbība ar politiķiem iespējama arī šobrīd, turklāt ar visām partijām un bez līgumattiecībām, - skaidras atbildes nav.
Aptaujājot biedrus slimnīcās, jautājums par sadarbību ar «Saskaņu» bija apvienots vienā anketā ar lūgumu izteikt priekšlikumus par vēlamajām protesta akciju formām. Tas – gadījumam, ja veselības budžets neaug atbilstoši Kera vadītās organizācijas un nu arī Saskaņas prasītajam.
Arodbiedrības vadītājs saka – cieši blakus noliktie jautājumi nav savstarpēji saistīti. Taču tas liek vaicāt, vai šajā gadījumā tomēr politiķi neizmantos arī līgumā balstītu, līdzvērtīgu iespēju kopā ar mediķiem piedalīties viņu rīkotajās protesta akcijās.
«Ja arodbiedrības vērsīsies pie «Saskaņas» pēc palīdzības, tad mēs savu iespēju robežās to noteikti sniegsim. (..) Varētu iekļauties informēšanas kampaņā, lai mūsu biedri arī stāstītu, ka ir tāda un tāda problēma. Ka būs protesta akcija, lai viņi piedalītos,» apliecina «Saskaņas» valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Šādas kopējas akcijas politiķiem var nest papildu atbalstu. Taču daļai no mediķu arodbiedrības pārstāvjiem noslēgtais sadarbības līgums liek domāt par atturēšanos no dalības jebkāda veida akcijās, kas nozīmē arodbiedrības atbalsta mazināšanos savu biedru vidū.
Turklāt mediķi pat pieļauj šķelšanos biedrības iekšienē.
Klīnikas «Gaiļezers» arodorganizācijas biedre Anita Smeltere apliecina, ka jau dzirdēts par to, ka biedri vēlas izstāties no arodbiedrības. P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas arodorganizācijas biedre Sarmīte Plūme savukārt saka – lai necer uz viņu protestu pirmajās rindās. Visticamāk – mediķus uz protestiem sasaukt būs grūtāk nekā līdz šim.