DP: Nevar izslēgt, ka uzturēšanas atļauju programmu var izmantot ārvalstu specdienesti

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

No pagājušā gada septembra spēkā ir jauni noteikumi, kā, pērkot īpašumu, ārvalstnieki var iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā. Līdz tam slieksnis bija 150 tūkstoši eiro. Šobrīd tie ir 250 tūkstoši. Imigrācijas likumu Saeimas deputāti atvēra, lai tajā iestrādātu Iekšlietu ministrijas ieteikumu – nepieciešamības gadījumā ļaut Ministru kabinetam apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu, ziņo TV3 raidījums «Nekā personīga».

Priekšlikumu iesniegšanai vajadzēja beigties jau 10.decembrī. Tomēr pēc ZZS lūguma procesu izdevās novilcināt līdz 10.februārim. Pie partijām vērsušies uzņēmēji no Latvijas konkurences attīstības fonda un ieteikuši likumā izdarīt būtiskas izmaiņas - samazināt slieksni, par kādu var saņemt termiņuzturēšanās atļauju. Deputātu pārliecināšana sākta ar ZZS.

Augusts Brigmanis, ZZS Saeimas frakcijas vadītājs: «Vakar (trešdien) pie mums bija atnākuši Darba devēju konfederācijas pārstāvji. Tas priekšlikums varētu parādīties Saeimā. Es nedomāju, ka mūsu frakcijā pret šo slieksni varētu būt arī kādas dziļas iebildes. Jo vakar tā argumentācija bija tāda diezgan pamatota. Cipari jau nav pagrābti no gaisa. Tā ka mēs esam atvērti šai sarunai.»

Uzņēmēji grib atvieglot uzturēšanās atļauju saņemšanu

Uzņēmēji grib atvieglot uzturēšanās atļauju saņemšanu – to varētu iegūt, pērkot nevis vienu īpašumu par 250 tūkstošiem, bet trīs īpašumus par 180 tūkstošiem. Jāmazina arī robeža īpašumu kadastrālajai vērtībai - 80 tūkstošu eiro vietā 58 tūkstoši eiro. Pārliecināt Saeimas deputātus devies Komercbanku asociācijas šefs, vienlaicīgi arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Mārtiņš Bičevskis un cilvēks, kurš vēl pats pirms dažiem mēnešiem sēdēja Saeimas deputāta krēslā.

Žurnālists: «Jūs pirms neilga laika pats bijāt Saeimas deputāts. Kādā kapacitātē jūs tagad darbojaties? Kas jūs īsti esat?»

Viktors Valainis, nodibinājuma «Latvijas konkurences attīstības fonds» priekšsēdētājs: «Esmu Latvijas konkurences attīstības fonda priekšsēdētājs.»

Žurnālists: «Kopš kura laika?»

Valainis: «Janvāra vidus.»

Saeimas caurlaidi izmanto, lai lobētu uzņēmēju intereses

11. Saeimā Valainis iekļuva no Zatlera reformu partijas, bet ātri pārmetās pie tā saucamā Olšteina sešinieka. Oktobrī vēlēšanās startēja no Jēkabpils reģionālās partijas, kas iekļāvās Vienotības sarakstā. Jēkabpilī viņš savāca visvairāk plusiņu, bet Saeimā neiekļuva. Nu viņš savas iemaņas darbā un joprojām aktīvo Saeimas caurlaidi izmanto, lai lobētu uzņēmēju intereses. Fonda pārstāvis arī pamāca deputātiem, kā pareizi būtu jādala budžeta nauda.

Reportieris: «LDDK izstrādājusi priekšlikumu, kas paredz nodrošināt 79 miljonu ieplūdi nodokļos, kurus varētu novirzīt DP kapacitātes stiprināšanai. No kurienes nodokļi?»

Viktors Valainis: «Optimizējot šo programmu.»

Reportieris: «Tad sanāk tā, ka jāpārdod ārvalstniekiem īpašumi, lai DP varētu strādāt?»

Valainis: «Īsumā ieskicējot, tas nozīmē likt samaksāt par turpmāko pāreju, TUA pagarinājumu ņemot, šiem TUA saņēmējiem tiktu dota iespēja 5+5 gadi. Mēs piedāvājam par šo pāreju uz nākamajiem pieciem gadiem paprasīt 15 000 eiro komisiju.»

Deputāti sola vērtēt visus par un pret

Politiķi par uzņēmēju lobistu piedāvājumu saka - jāvērtē un jāsver visi par un pret.

Inesis Boķis, Saeimas deputāts (Vienotība): «Principā es būtu par.»

Reportieris: «Jo?»

Boķis: «Tas būtu tikai loģiski, ja mēs ielaistu valstij lojālus cilvēkus, kuri būtu pārbaudīti, lai zemē kāds dzīvotu un attīstītu biznesu. Mēs neesam novērtējuši un izjutuši, kas notiks, ja visa šī te industrija lēnā garā, ko sauc par būvniecību, apstāsies.»

Solvita Āboltiņa, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja (Vienotība): «Mums jārēķinās, ka tā būs diskusija koalīcijā un ka mums ir viens partneris, kuram šis ir programmatisks uzstādījums, kurš ir vispār pret uzturēšanās atļaujām kā tādām.»

Latvijas konkurences attīstības fondu uzņēmēji dibināja 2013.gadā, kad valsts gribēja uzturēšanās atļauju programmu apturēt. Tapa reklāmas, masīva kampaņa, un uzņēmēji panāca savu - tirdzniecība turpinājās. Kopš fonda izveides PR un reklāmām iztērēts pusmiljons (509 000 eiro). Par fonda līdzekļiem sadarbībā ar Ekonomikas ministriju tapa nekustamo īpašumu tirgus pētījums. Daži politiķi, tai skaitā Roberts Zīle, gan bija skeptiski par vienpusēji tirgotāju labā gatavotu analīzi.

Šobrīd sākusies jauna kampaņa. Fonds katru mēnesi reklāmām un PR tērēs 10,5 tūkstošus eiro. Plānots arī īrēt biroja telpas «blakus Saeimai». Vēstulēs Saeimas partijām fonds biedē, ka ieviestie ierobežojumi izraisīs firmu bankrotus, valsts budžeta deficītu, IKP samazinājumu, Latvijas pievilcības kritumu ārvalstnieku acīs, investoru aizplūšanu.

Izpētīti dārgākie darījumi Rīgā un Jūrmalā

Pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:baltika izpētīja 300 dārgākos darījumus Rīgā un Jūrmalā. Pētījums atklāja, ka daudzi ārvalstnieki apmaiņā pret TUA var atļauties arī īpašumus, kas pārsniedz 250 tūkstošu eiro slieksni. Starp tirgotājiem arī firmas, kas finansē Latvijas konkurences attīstības fondu. Tā ekspremjera Māra Gaiļa SIA «Ģipša fabrika» (Balasta dambis 72) šajā laikā pārdevusi 12 dzīvokļus vērtībā virs 250 tūkstošiem eiro. Kopā par gandrīz 6 miljoniem eiro (5 921 926 eiro). Dārgākais dzīvoklis maksājis 1 miljonu 40 tūkstošus. Firma SKY GARDEN Jūrmalā (Asaru prospekts 53) notirgojusi 10 dzīvokļus virs 250 tūkstošu robežas. Kopā ieņemti 2,8 miljoni eiro (2 870 603). SIA Merks pārdevis 3 īpašumus. Kāds 333 kvadrātmetru dzīvoklis pārdots par 1 miljonu 51 tūkstoti eiro.

Uzturēšanās atļauju tirgotājus atbalsta Latvijas Bankas prezidents. Šonedēļ vairākās intervijās viņš brīdināja – slieksnis īpašumu tirgotājiem jāmazina. Ja nē - cietīs valsts budžets. Ekonomikas ministrija piekrīt, ka izaugsme valstī piebremzējusies, bet uzturēšanās atļaujas ir tikai viena no daudzām iespējām, kā valsts budžetu papildināt. Tā vietā būtu aktīvi jāattīsta eksports uz Ķīnu un citiem lieliem tirgiem.

Drošības policija cenšas pārliecināt: ierobežojumus atcelt nevar

Deputātus par uzturēšanās atļaujām atbildīgajā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā pirms divām nedēļām uzrunājusi Drošības policija. Tās pārstāvis centies tautas kalpus pārliecināt, ka ierobežojumus atcelt nevar.

Ainars Latkovskis, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs (VIENOTĪBA): «DP mums komisijā atklātā sēdē apstiprināja, ka viņi šajā ģeopolitiskajā situācijā neuzskata, par iespējamu samazināt slieksni, kāds ir pašlaik kopš 1.septembra.»

Drošības policijas vadītājs apstiprina – atļauju saņēmēji var radīt draudus Latvijas drošībai un līdz šim trūcis naudas, lai pārbaudītu visus iebraucējus. To policija sākusi tikai šogad.

Normunds Mežviets, Drošības policijas priekšnieks: «Tātad situācijā, ja mēs nespējam ļoti efektīvi kontrolēt cilvēkus, pārbaudīt, kas šeit vēlas ieceļot un saņemt TUA, mēs nespējam pilnībā izslēgt iespēju, ka šeit var iebraukt arī personas, kas saistītas ar ārvalstu specdienestiem, cilvēki, kas, uzturoties šeit valstī, var sniegt atbalstu tautiešu politikas organizācijām Latvijā vai kādām citām pretvalstiskām aktivitātēm. Ka nedraudzīgu valstu pilsoņi pakāpeniski vairo savu klātbūtni mūsu valstī nozīmīgos tautsaimniecības sektoros.»

Drošības iestādēm, lai tās spētu pārbaudīt visus iebraucējus, naudu politiķi iedeva tikai no šā gada janvāra. Jāatceras, ka uzturēšanās atļauju programma ir spēkā piecus gadus un Drošības policijai jau šobrīd jāsāk pārbaudes par tiem ārvalstniekiem, kuri tās saņēma pirmie un vēlēsies tās pagarināt.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu