Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Ivars Zviedris TVNET stāsta, ka NEPLP attiecības ar Saeimu ir lietišķas, tā strādā pēc Saeimas pieņemtajiem lēmumiem jeb rīkojumiem. Tomēr cīnīties ar Krievijas valsts kara propagandas izplatību Latvijas teritorijā varētu vien ar lokālo televīziju attīstīšanu visos Latvijas reģionos, citu instrumentu vai redzējuma padomei nav.
NEPLP nevar atbildēt, vai Krievijas kanālos ir propaganda
Zviedris kā NEPLP pārstāvis TVNET jautājumu, vai viņa pārstāvētā padome saskata kādā no Krievijas kanāliem propagandu, uzskata par sensitīvu. Turklāt to pielīdzina situācijai, ja izmeklētājiem krimināllietas laikā pirms tiesas sprieduma prasītu, kurš apsūdzētais ir vainīgs. Uz šādu jautājumu NEPLP nevarot sniegt atbildi, jo nāktos uzreiz atbildēt Krievijas kanālam, kas tiek retranslēts Latvijā, kāpēc tas tiek apsūdzēts.
«Ne vienmēr pretējais viedoklis ir apsūdzams vai nepareizs,» stāsta padomnieks.
Tomēr Zviedris kā pilsonis TVNET atzīst, ka vairākos kanālos, kuru saturs ražots Krievijā, saskata problēmas.
Viņš kā piemēru min pērn Krievijas kanāla RTR Planeta Baltija retranslācijas aizliegšanu Latvijā uz neilgu laiku. Tajā mirklī eksperti saskatīja vairākus pārkāpumus. Tāpēc, lai tagad eksperti konstatētu kādus pārkāpumus citos kanālos, kuru saturs ražots trešajās valstīs (ārpus Eiropas Savienības), nepieciešama piekļuve kanālu oficiālajam saturam.
«Ja kabeļoperators retranslē, piemēram, «Rossija24» (Krievijas valsts TV kanāls, kas aktīvi pauž kara propagandu - aut.), pats uzņemas redakcionālo atbildību par konkrēto kanālu, ko retranslē,» norāda NEPLP padomnieks.
Saeima pērn beigās NEPLP piešķīra lielāku varu: tiesības vairāk kontrolēt kabeļoperatorus
Zviedris pauž, ka tikai pērn gada beigās Saeima ieviesa likuma grozījumus, lai NEPLP būtu tiesības monitorēt kabeļoperatorus. Padomnieks atklāj, ka nākamnedēļ padome sāks monitoringu un beidzot varēs apmeklēt plašsaziņas līdzekļu telpas. Agrāk tādas iespējas nebija - likums to liedza.
«Mēs ierakstīsim kādu no kanālu saturiem (kuros tiek translēta Krievijas propaganda - aut.), ar kuru varētu būt problēmas,» pauž NEPLP pārstāvis.
Tomēr nosaukt konkrētus kanālus padomnieks atsakās. Tas esot jūtīgs jautājums.
Vai NEPLP baidās no programmu tiesību turētājiem?
«Ja es jums tagad nosauktu šos kanālus, sāktos tiesu darbi,» pauž Zviedris.
Viņaprāt, ir grūti juridiski korekti pierādīt, ka Krievijas kanālos ir saskatāma propaganda. Jābūt konkrētam raidījumam, laikam, problēmai, ekspertiem un konkrētam juridiskajam risinājumam, likuma pantam, kas ir pārkāpts.
Zviedraprāt, programmu tiesību turētāji, kam pieder konkrētais kanāls, par apsūdzībām propagandā varot «pielikt NEPLP plinti pie deniņiem».
Šā iemesla dēļ viņš atsakās izteikt jebkādus argumentētus spriedumus par kanāliem, kas raida propagandu, un TVNET jautājumu, vai NEPLP saskata propagandu Krievijas kanālos, kas tiek retranslēti Latvijā, uzskata par provokatīvu.
Speciālists uzskata, ka Krievijā arī tiek ražots augstvērtīgs, māksliniecisks un labs saturs.
NEPLP spēj kontrolēt vien niecīgu daļu satura, jo... neesot darbinieku?!
«NEPLP komunikācija uz āru ir caur kopējiem padomes lēmumiem. Neviens lēmums netiek pieņemts vienpusēji,» pauž padomes loceklis.
Viņaprāt, NEPLP trūkst darbinieku, kas traucē ātrāk un operatīvāk virzīties uz priekšu, strādāt. Vajadzētu piecu darbinieku vietā skaitu vismaz dubultot.
Turklāt Zviedris atklāj, ka
padome spēj monitorēt tikai aptuveni 1% no visa satura.
Ir nepieciešama lielāka juridiskā un monitorēšanas kapacitāte. Ja būtu vairāk darbinieku, pieaugtu pārbaudītais saturs.
NEPLP nezina, vai šogad kādam propagandas kanālam tiks liegta retranslācija
Viņš piemin, ka NEPLP ir jārēķinās ne tikai ar Latvijas likumdošanu, bet arī ar Eiropas direktīvām. Līdz šim aizrādījumus vai sodus NEPLP no Eiropas nav saņēmusi.
To, vai šogad kādam Krievijas kanālam tiks liegta retranslācija, padome nezina.
Zviedra personīgais viedoklis:
Aizliegt jau varētu visus Krievijas kanālus, bet ko tas dos?
Viņš piemin, ka NEPLP nekontrolē visas audiovizuālās platformas vai saturu, kā, piemēram, internets, satelītplatformas un pirātiskie televīzijas pārraidītāji, kas ir neatkarīgi no NEPLP likumiem un kontroles.
Kabeļoperatori ir politiski un materiāli ieinteresēti raidīt Krievijas propagandu
«Ja mēs kādu no Krievijas kanāliem aizliegsim, tad pamatojums un argumenti būs smalki izpētīti,» pauž Zviedris.
Speciālista prāt, ja Latvijā aizliegs kādu no Krievijas kanāliem, kas Latvijai maksā nodokļus jeb ir reģistrējies NEPLP, patērētājs sāks izmantot tās platformas, ko NEPLP nekontrolē, piemēram, satelītplatformas, un valstij nodokļus nemaksās.
«Tā ir Krievijas mediju politika. Un mēs (NEPLP) tur neko nevaram darīt, nevaram šo problēmu atrisināt,» domā NEPLP padomes loceklis.
Krievijas propagandu var atrisināt vien Latvijas lokālo mediju saturs
Zviedris saskata vienu attīstības ceļu, kā ierobežot un apkarot Krievijas propagandu Latvijas teritorijā: attīstot un izveidojot Latvijas lokālos medijus, kas veidotu savu saturu attiecīgi saviem iedzīvotājiem.
«Tas nav ātri atrisināms plāns, bet varētu dot vēlamos rezultātus. Vietējie iedzīvotāji gūtu dažāda rakstura informāciju, kas liktu izprast situāciju no visām pusēm,» stāsta NEPLP pārstāvis.
Otrs redzējums NEPLP ir izveidot kvalitatīvu krievu sabiedrisko mediju.
Kāpēc kabeļtelevīzijas klientam nav iespējas pašam izvēlēties sev vēlamos kanālus?
«Televīzijas kanālu paku veidošanā sadarbojas satura ražotājs, programmu tiesību turētājs un attiecīgais komersants jeb kabeļoperators. Viņi ar labdarību nenodarbojas jeb pēta auditoriju, ko tā grib skatīties, un kā nopelnīt naudu,» pauž televīzijas satura pārzinis.
Turklāt šie kanālu pārziņi reizēm ir politiski motivēti, līdz ar to piedāvā konkrētus kanālus savās paketēs, piebilst speciālists.
Viņš kā pilsonis atbalstītu iespēju katram pašam izvēlēties sev kanālus vai tādas pakas, kur nav Krievijas kanālu, pēc savas ieceres. Tomēr, lai šādu ieceri īstenotu, jātiek galā ar sarežģīto mehānismu. Nevienam nav skaidrības, kā līdz šādam rezultātam lai nonāk.
«Viņi (kanāla satura ražotāji, programmu tiesību turētāji un komersants jeb kabeļoperators - aut.) nosaka paši savus noteikumus,» uzsver Zviedris.
NEPLP cer uz jauno lēmumu, ja Saeima to pieņems
NEPLP ir ierosinājusi, lai Saeima veiktu likuma grozījumus: tiem kanāliem, kas ir trešās valsts kanāli un izmanto Latvijas reklāmas, būtu jāizņem apraides tiesības NEPLP.
«Tad šie kanāli būtu pie mums reģistrēti un būtu jāievēro daudz vairāk noteikumu nekā tiem kanāliem, kam ir retranslācijas atļauja,» stāsta NEPLP pārstāvis.
Šobrīd NEPLP nevar piespiest kanāliem, kas tiek retranslēti Latvijā, obligāti izņemt apraides tiesības, jo to liedz Eiropas direktīvas.
Zviedra prāt,
Eiropas direktīvas nespēj tikt līdzi mūsdienu tehnoloģiju attīstībai. Tās ir novecojušas un steidzīgi jāmaina.
Divu vietā populāri jau pieci Krievijas kanāli
Kā informējām, salīdzinot iepriekšējos piecus gadus, 2009. gadā Latgalē populārākie Krievijas kanāli bija Pirmais Baltijas kanāls (PBK) un 3+. Savukārt pērn skatītāko Krievijas kanālu skaits pieauga: iepriekš pieminētajiem PBK un 3+ piebiedrojās kolēģi NTV MIR Latvija, REN Baltija un RTR Planeta Baltija.
Zviedra prāt, TNS dati varētu būt dažādi interpretēti, tāpēc pilnībā tiem neuzticas.
«TNS nevar precīzi noteikt, ko katrs skatās,» pauž Zviedris.
Viņš TVNET stāsta, ka pirms Krievijas kara Ukrainā Krievijas televīzijas kanāli bija kodēti jeb nepieejami caur satelītu uztvērējiem. Savukārt, sākoties karam, Krievija šos kodus noņēma un padarīja tos brīvus jeb pieejamus.
Šis ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc NEPLP nespēj ierobežot Krievijas propagandu Latvijas teritorijā. Tomēr pastāv arī otrs faktors - Krievija iegulda lielu naudu savu kanālu uzturēšanā.
«Krievija saviem televīzijas kanāliem satura veidošanā dienā tērē aptuveni 3 miljonus eiro,» aptuveno summu atklāj NEPLP padomnieks; tas viņam zināms no neoficiāliem avotiem.
