Saeima arī atkārtotajā balsojumā noraidīja nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) rosinātos grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā.
Saeima tomēr noraida Satversmes grozījumus par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par grozījumiem balsoja 43, pret 28, bet atturējās 21 deputāts.
Deputāti pirms nedēļas nepabeidza izskatīt šo jautājumu. Sākotnēji, pirmajā balsojumā, ar nelielu pārsvaru šis likumprojekts tika noraidīts. Vēlāk deputāti aicināja pārbalsot šo jautājumu, tomēr turpmākajos divos balsojumos piedalījās mazāk par pusi deputātu, tātad nebija kvoruma. Ņemot vērā šo situāciju, sēdē tika izsludināts tehniskais pārtraukums, bet vēlāk deputāti rosināja izskatīt nākamos darba kārtības jautājumus. Līdz ar to lēmums par Satversmes grozījumiem pirms nedēļas netika pieņemts un deputāti par to turpināja spriest šodien.
Satversmē noteikts, ka prezidentu ievēl, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. Savukārt nacionālā apvienības rosināja veikt likuma izmaiņas, nosakot, ka balsojumam jābūt atklātam. VL-TB/LNNK šīs izmaiņas rosināja, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos Saeimai un nodrošinātu prezidenta ievēlēšanas procesa caurskatāmību.
Lai veiktu izmaiņas Satversmē, Saeimas sēdē jāpiedalās vismaz divām trešdaļām jeb 67 deputātiem un arī likumprojekts jāatbalsta vismaz divām trešdaļām klātesošo deputātu. Tas gan neattiecas uz pieņemto lēmumu par likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās, jo to var pieņemt ar vienkāršu balsu vairākumu.
Pašlaik Saeimā nepieciešamo divu trešdaļu deputātu atbalsta šādiem Satversmes grozījumiem nav, jo pret tām iebilst Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un arī «Saskaņa».
Šis likumprojekts jau iepriekš izraisīja domstarpības starp valdošajām partijām, jo koalīcijas līgumā noteikts, ka par Satversmes grozījumiem partneriem jābūt vienotam viedoklim.
Pirms nedēļas ZZS līderis Augusts Brigmanis paziņoja, ka Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) vadītās valdības koalīcijas līgums pēc būtības vairs nav spēkā, jo «Vienotība» un VL-TB/LNNK to sagrāvušas, atbalstot izmaiņu veikšanu Satversmē, par kurām nav panākta vienošanās koalīcijā. Brigmanis gan piebilda, ka minētā iemesla dēļ valdības krišana nav gaidāma. Pārējie valdības partneri pauda uzskatu, ka šī jautājuma dēļ valdība krist nevarētu.
Kā ziņots, pirms nedēļas parlaments nodeva izskatīšanai komisijās Latvijas Reģionu apvienības iesniegtos grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, paredzot, ka prezidents tiek ievēlēts atklāti. Lai paredzētās izmaiņas likumā to atbalstīšanas gadījumā stātos spēkā, nepieciešams veikt arī attiecīgus grozījumus Satversmē.