Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA) lūdz prokuratūru izvērtēt Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras prokurores Daces Lapinskas rīcību, apsūdzot Daini Rūtenbergu Krievijas karoga sabojāšanā pērn Rīgā notikušajā Latvijas Krievu savienības (LKS) organizētajā piketā «Krimas atbalstam».
Kā informēja LPRA valdes loceklis Astrīds Freimanis, izanalizējot situāciju, LPRA secinājusi, ka pikets būtībā bija demonstrācija ar nolūku destabilizēt situāciju valstī, lai zondētu iespēju rīkot referendumu Latvijā. To vēl pastiprina tīmekļa vietnē vēlāk ievietotais teksts par «Latgales tautas republiku». Apvienība norāda, ka demonstrācijas laikā, lai pārtrauktu šo politisko akciju, pilsonis Rūtenbergs ieskrēja pūlī un izrāva no rokām Krievijas karogu un salauza karoga kātu. Tā rezultātā viņš tika aizturēts un nogādāts policijas iecirknī.
«Patlaban pret Latvijas patriotu Rūtenbergu ierosināta krimināllieta un notiek tiesas process par karoga (personiskās mantas) bojāšanu, kura vērtība ir 15 eiro. Piketētāju pārkāpumi un provokācijas netiek ņemtas vērā, kas faktiski izraisīja šo pretreakciju no Rūtenberga puses. LPRA ir zināms, ka Rūtenbergs ir no politiski represēto ģimenes,» skaidro apvienība.
Pēc LPRA domām, atļaujot šo piketu par atbalstu referenduma rīkošanai Ukrainā, Rīgas domes vadība ignorēja 1994.gada 15.maija Budapeštas starptautisko vienošanos, ko parakstīja Ukraina, Krievija, ASV un Lielbritānija, kas garantē šīs valsts neatkarību, suverenitāti un pastāvošo robežu neaizskaramību.
«Līdzīgi rīkojās arī prokurore Lapinska, ierosinot krimināllietu pret Rūtenbergu, kurš protestēja pret šo provokāciju, tāpēc LPRA lūdz izbeigt Rūtenberga vajāšanu, pārvēršot šo procesu par politisku teātri,» norādīts LPRA paziņojumā. Tāpat apvienība lūdz tiesībsargājošajām iestādēm rūpīgi izmeklēt 10.marta piketa norisi un tā patiesos mērķus, «kad pašā Rīgas centrā izkliedza «Rosija, Rosija!», «Referendumu!», nenorādot valsti».
Tāpat tiek lūgts izvērtēt prokurores Lapinskas rīcību, kura ierosināja krimināllietu pret Rūtenbergu, pavirši izvērtējot un pietiekami neiedziļinoties incidenta apstākļos.
Jau ziņots, ka uz pirmo tiesas sēdi janvāra beigās krimināllietā pret Rūtenbergu bija ieradušies ap 40 viņa atbalstītāju, novēroja aģentūra LETA. Pirms lietas izskatīšanas pie tiesu nama ieejas kāds no Rūtenberga atbalstītājiem kupenā bija iespraudis karoga kātu ar nelielu transparentu «Daiņa tiesas objekts». Vēlāk šis karoga kāts tika aizvākts.
Tiesa lietas izskatīšanu gan atlika līdz 1.jūnijam, jo nebija ieradušies vairāki liecinieki.
Pirms tam gan tika uzklausīts par cietušo atzītais karoga īpašnieks Staņislavs Razumovskis. No 1945.gada Latvijā dzīvojošais vīrietis krievu valodā liecināja, ka karogu bija iegādājies Rīgas Centrāltirgū par aptuveni 30 latiem (42 eiro) un to iepriekš izmantojis krievu valodas aizstāvības akcijā. Vīrietis teica, ka saprot, ka Rūtenbergs viņam varētu būt uzbrucis emociju uzplūdā, taču viņš vēlas, lai apsūdzētais atvainojas un sedz zaudējumus. Par iegūto summu Razumovskis gribētu aizbraukt uz Krieviju un nopirkt jaunu karogu.
Kā ziņots, Rūtenbergs ir apsūdzēts par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, un pēc šī panta persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā ticis noskaidrots, ka Rūtenbergs pagājušā gada 10.marta gājiena laikā sadusmojies par Latvijā izmantoto Krievijas karogu, piegājis pie viena no gājiena dalībniekiem un, pielietojot fizisku spēku, no viņa rokām izrāvis šo karogu.
Uzreiz pēc tam Rūtenbergs uzsitis pa karoga kāju, kā rezultātā karoga plīvojošā daļa divās vietās ieplēsta.
Rūtenbergs savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā noliedza.
Pērn pavasarī Valsts policija (VP) izbeidza kriminālprocesu pret šo personu par huligānismu. Vēlāk gan tika nolemts lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu atcelt daļā, kriminālprocesu atjaunot un turpināt izmeklēšanu par svešas mantas bojāšanas faktu. Tad kriminālprocess tika pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 185.panta 1.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, proti, par svešas mantas bojāšanu.
Kā ziņots, LKS (iepriekš - PCTVL) pikets notika pērn 10.martā pie Eiropas Savienības mājas Rīgā, kā arī dažās citās vietās pilsētas centrā. Policija pasākuma laikā aizturēja vienu cilvēku.
