Ar īsfilmu vecākus mudinās runāt ar bērniem par seksualitāti jau kopš mazotnes

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Mudinot vecākus runāt par seksualitāti ar bērniem jau no mazotnes, biedrība «Papardes zieds» izveidojusi izglītojošu īsfilmu «Zināšanas par seksualitāti pasargā», kas skatāma biedrības kanālā tīmekļa vietnē «Youtube».

Biedrības «Papardes zieds» valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle preses konferencē pastāstīja, ka lielākā daļa jauniešu jautājumos par seksualitāti par saviem informācijas avotiem uzskata internetu un speciālos bukletus un tikai neliela daļa atzīst, ka informāciju iegūst no vecākiem. Pēc viņas domām, būtu vēlams, lai šo informāciju sniegtu gan vecāki, gan skola, jo internetā gūtās zināšanas nereti kropļo bērna vai jaunieša izpratni par veselīgām seksuālām attiecībām.

Ķelle uzsvēra, ka katrā vecumposmā ir savi ar seksualitāti saistītie jautājumi, kam būtu jāpievērš uzmanība. Pašā mazotnē tā būtu samīļošana un drošas vides radīšana. Taču, bērnam augot, jāļauj viņam saprast, ka ķermeņa iepazīšana ir dabiska un viņa ķermenī nav neviena orgāna, ko viņš nedrīkstētu aiztikt. Tā ir daļa no bērna attīstības.

«Bērni paši parāda, kas kurā vecuma posmā viņiem ir aktuāls, ko viņi vēlas zināt. Būtiski ir uz šiem jautājumiem atbildēt,» sacīja Ķelle, piebilstot, ka ir svarīgi, kā uz uzdotajiem jautājumiem tiek atbildēts. Tāpat nav vajadzības sniegt sarežģītas atbildes. «Ja sešgadīgs bērns bērnudārzā ir dzirdējis vārdu «gejs» un viņš jautā, ko tas nozīmē, tad var atbildēt, ka gejs ir vīrietis, kam patīk vīrieši. Bērnam ar to pietiek, un neko padziļinātāku viņš arī nevēlas zināt,» sacīja Ķelle.

Tāpat viņa minēja, ka ir

svarīgi lūkoties, kādas filmas bērns skatās.

Runājot par seksuālo izglītību skolās, Ķelle sacīja, ka dažkārt pamatskolas klasēs mēdz būt kāds, kam seksuālas attiecības ir bijušas, un tad ar šo cilvēku vēlams runāt individuāli.

«Mēs nedrīkstam klusēt, jo, ja mēs klusēsim, būs kāds cits, kas atbildēs,»

sacīja Ķelle.

Savukārt centra «Dardedze» Konsultāciju daļas vadītāja Laila Balode, kura ikdienā strādā ar seksuālā vardarbībā cietušiem bērniem, uzsvēra, ka pastāv saikne starp zināšanām par seksualitāti un seksuālo vardarbību.

«Bērns, kam pietrūkst zināšanu par savu seksualitāti, ir viegls ķēriens kādam, kam ir motivācija bērnu izmantot,»

sacīja Balode.

Pēc viņas domām, seksuālā izglītošana jāsāk pēc iespējas agrāk un jāturpina līdz pilngadībai. «Ja vēlamies sistēmiski pieiet jautājumam, tad par izglītošanu ir jādomā, sākot ar sākumskolu un beidzot ar vidusskolas pēdējo klasi. Ir jādomā, kas, kā un kurā mācību stundā par šiem jautājumiem runās,» sacīja Balode.

Toties Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle norādīja, ka runāšana par seksualitāti palīdz izvairīties no situācijām, kad meitenes 8. vai 9.klasē paliek stāvoklī un pašas to neapzinās, - šoks ir gan jaunajām meitenēm, gan vecākiem, gan pedagogiem. Savukārt Ķelle piebilda, ka pastāv saistība starp zināšanām par kontracepciju un veikto abortu skaitu.

Tāpat Ķelle pastāstīja, ka «Papardes zieds» sadarbībā ar partneriem no ārvalstīm līdz gada beigām izstrādās vecākiem adresētu izglītojošu programmu, lai vecākiem būtu vienkāršāk par šiem jautājumiem runāt.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu