Vairāki bērnunamu vadītāji cenšas attaisnot tiesībsarga Jura Jansona pārmetumus par situāciju iestādēs un pārmet amatpersonai vieglākā ceļa izmantošanu secinājumu izdarīšanā.
Bērnunamu vadītāji cenšas attaisnot tiesībsarga pārmetumus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atbildot uz tiesībsarga pārmetumiem par bērnu nosūtīšanu uz internātskolām, aptaujātie bērnunamu direktori norādīja, ka bērnu nosūtīšanu uz šīm skolām izlemj Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija, nevis bērnunamu direktori.
Kā norādīja Salas novada bāreņu nama «Līkumi» vadītājs Juris Boķis, tiesībsarga izteikumi, ka bērnunamu direktori izvēlas bērnus sūtīt uz internātskolām, šādi traucējot viņu atgriešanos bioloģiskajā ģimenē vai audžuģimenē, nav šādas amatpersonas cienīgi. Tieši pedagoģiski medicīniskā komisija ir tā, kura izlemj atbilstoši bērna vajadzībām, vai sūtīt viņus uz specializētām internātskolām. Viņš uzsvēra, ka, neievērojot komisijas lēmumu, tiktu pārkāpts likums.
Arī Daugavpils bērnunama-patversmes «Priedīte» vadītāja Ludmila Smikova pastāstīja, ka tieši komisija ir tā, kura nosaka konkrēto internātskolu bērnam ar īpašām vajadzībām, tādēļ bērnunama direktori to nevar ietekmēt. Tāpat viņa vēlas panākt, lai tālākajās internātskolās ievietoti «Priedītes» bērni varētu mācīties turpat pilsētā.
Boķis nevarēja nosaukt konkrētu skaitu, cik Salas novada bērnunama bērnu mācās internātskolās. Savukārt no Daugavpils bērnunamā-patversmē «Priedīte» mītošajiem 63 bērniem, internātskolā mācās 19 bērni, norādīja iestādes direktore.
Savukārt Strazdes bērnunama vadītāja Inga Fabriciusa aģentūrai LETA pastāstīja, ka no viņas pārvaldītās aprūpes iestādes 22 iemītniekiem internātskolā mācās deviņi bērni.
Bērnunamu un tiesībsarga dati par bērnu skaitu aprūpes iestādēs un to, cik no viņiem mācās internātskolā, atšķiras.
Fabriciusa pauda viedokli, ka problēma jāmeklē faktā, kāpēc bērns vispār nonāk aprūpes iestādē. Bērni no šādām nelabvēlīgām ģimenēm bērnunamos nereti nonāk ar veselības problēmām, jo bioloģiskie vecāki par viņiem ilgstoši nav rūpējušies. Savukārt bērna atgriešanos bioloģiskā ģimenē vai nonākšanu audžuģimenē vai pie aizbildņa pārrauga bāriņtiesa.
Savukārt bērnunama «Līkumi» vadītājs Boķis uzsvēra, ka viņa vadītajā bērnunamā visiem bērniem ir savi vecāki un viņi tur ievietoti uz laiku, tādēļ nepieciešams arī vērtēt, kāpēc bērni no ģimenēm nonāk aprūpes iestādēs. Tāpat vairāki bērni pēc ievietošanas audžuģimenēs ir atgriezušies bērnunamā, tomēr neviens šos atgriešanās iemeslus neizvērtē.
Līdzīga situācija ir arī Strazdes bērnu namā Talsos, skaidroja iestādes vadītāja. Vairāku gadu laikā apmēram viena trešdaļa no audžuģimenēs ievietotajiem bērniem nonāk atpakaļ bērnunamā, jo bērniem ar šīm ģimenēm neizveidojas saikne vai arī tās nespēj ar bērnu tikt galā. Fabriciusa minēja piemēru, ka kāds 15 gadus vecs zēns pēc vairāku audžuģimeņu nomaiņas lūdzis, lai viņu uzņem atpakaļ aprūpes iestādē.
Tāpat pagājušajā gadā no Strazdes bērnu namā dzīvojošajiem bērniem neviens nav ievietots audžuģimenē. Iestādes vadītāja stāstīja, ka vairākas reizes ģimenes ieradušās palūkoties uz bērniem, bet beigās nevienu tā arī savā ģimenē neuzņēma. Fabriciusa norādīja, ka vairāki aprūpes iestādes bērni ir ar invaliditāti un audžuģimenes šādus bērnus izvēlas retāk.
Vērtējot tiesībsarga secinājumus, ka bērnunami saņem finansējumu par bērnu, kurš nemaz neatrodas aprūpes iestādē, bet gan mācās internātskolā vai atrodas psihoneiroloģiskajā slimnīcā, bērnunama «Līkumi» vadītājs Boķis norādīja, ka laikā, kad bērns atrodas internātskolā, aprūpes iestāde ar viņu saikni nezaudē. Par pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem bērnunamam viena audzēkņa uzturēšanai mēnesī, pat ja viņš mācās internātskolā, tiek pirktas drēbes un nodrošināta veselības aprūpe. «To internāts nedara,» uzsvēra bērnunama direktors.
«Līkumi» no pašvaldības par vienu bērnu mēnesī saņem 398 eiro, bet valsts nefinansē neko, piebilda Boķis. No šīs summas tiek apmaksāta jau minētā veselības aprūpe un apģērbs bērniem, kā arī nodrošinātas algas aprūpes iestādes personālam. Savukārt, ja nāktos bērnam katru dienu braukt aptuveni 100 kilometrus turp un atpakaļ no internātskolas, tad tas pašvaldībai izmaksātu vēl vairāk, jo šīs specializētās skolas neatrodas pietiekami tuvu pašam bērnunamam.
Tāpat «Līkumos» notikušas vairākas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārbaudes, un nekādi pārkāpumi nav konstatēti.
Strazdes bērnunama vadītāja Fabriciusa konkrētas summas komentēt nevēlējās, bet Daugavpils bērnunama-patversmes «Priedīte» vadītāja Smikova skaidroja, ka no summas, ko bērnunams saņem par vienu bērnu, tiek segti arī izdevumi par apkuri, elektrību, ūdeni.
Bērnunamu vadītāji uzsvēra, ka iestādēs tiek darīts viss, lai bērniem tiktu radīta mājīga vide. Boķis uzsvēra, ka «nedrīkst šādi apvainot cilvēkus, kuri savā darbā ieguldījuši sirdi un dvēseli».
Viņš pauda viedokli, ka tiesībsargs ir gājis vieglāko ceļu secinājumu izdarīšanā, un bērnunams kopā ar Salas novada domi aicinās Jansonu uz tikšanos, lai viņš paskaidrotu savus izteikumus.
Jau ziņots, ka Tiesībsarga biroja speciālisti veikuši apjomīgu bērnu tiesību ievērošanas pārbaudi ārpusģimenes institucionālajā aprūpē. Monitoringa mērķis bija noskaidrot faktisko situāciju bērnunamos - cik ilgi bērni tajos uzturas, vai un kādēļ tiek ievietoti psihoneiroloģiskajās klīnikās, kā tiek nodrošināta izglītība un bērna saskarsme ar ģimeni.
Iegūtie dati uzrāda ilgstošu un sistēmisku problēmu, kurā bez vecāku gādības palikuša un institucionālā aprūpē nonākuša bērna dzīve tiek salauzta, turklāt par to dāsni tiek maksāts no valsts un pašvaldības budžeta, norāda Tiesībsarga biroja pārstāvji. Ārpusģimenes institucionālās aprūpes sistēmā atklāti pirms tam neapzināti bērnu tiesību pārkāpumi, secinājis tiesībsargs.