2013. gadā Latvijā bija ap 8000 bērnu, ap 2% no kopējā Latvijas bērnu skaita, kas ir bez vecāku aprūpes, tai skaitā bāreņi. Daudzi no viņiem gaida savus jaunos vecākus, kas par viņiem rūpēsies, mīlēs un atbalstīs visas dzīves garumā. Pērn tika adoptēti 1346 bērni, bet, gandrīz pusi no tiem, kas atrodas tajā vecuma grupā, no kuras retāk izvēlas (virs 10 gadiem), adoptē ārzemnieki.
Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Santa Ivanova TVNET ziņo, ka bērnus, kam nav apgādāmo, Latvijā gatavas aprūpēt 34 pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un privātpersonu uzturētie bērnu sociālās aprūpes centri. Papildus tam ir septiņas Valsts bērnu sociālās aprūpes centru filiāles, kurās tiek nodrošināta aprūpe bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.
Pēdējo piecu gadu laikā ārzemnieki vidēji gadā laikā adoptē 144 Latvijas bērnus. Visvairāk no ASV, pēcāk Itālijas un Francijas.
«Latvijas adoptētāji visbiežāk izvēlas adoptēt vienu bērnu vecumā līdz trīs gadiem,
tomēr palielinās arī to adoptētāju skaits, kas ir gatavi adoptēt bērnu pirmsskolas vecumā līdz 7 gadiem, visbiežāk tās, ko izvēlas Latvijas adoptētājs, ir meitenes. Vecākus bērnus Latvijā visbiežāk adoptē bērnu aizbildņi. 2014. gadā ir adoptēti 11 bērni vecumā no 10 līdz 18 gadiem, kur 9 bērnus adoptēja bērnu aizbildņi,» skaidro LM pārstāve.
Savukārt ārzemnieki labprāt adoptē Latvijas bērnus līdz 17 gadu vecumam. Pērn puse no ārzemnieku adoptētajiem Latvijas bērniem bija vecāki par 10 gadiem. Ministrija piebilst, ka tieši vecumā pēc desmit gadiem ir visgrūtāk atrast bērnam vecākus, jo vairumu interesē gados jaunāki. Turklāt vecāki bērni arī atsakās no adopcijas. Pērn tādu bija 387.
«Bērnu aprūpes iestādēs ikvienam bērnam tiek sniegts psiholoģiskais atbalsts, ja tas ir nepieciešams. Tāpat arī bērniem, kuri atrodas audžuģimenēs, ir pieejams psiholoģiskais atbalsts. Psiholoģiskais atbalsts tiek sniegts, lai bērni spētu tikt galā ar iespējamām emocijām/pārdzīvojumu par to, ka bērnu neaudzina bioloģiskie vecāki vai citi bērnam tuvi cilvēki. Tādējādi adopcijas jautājumi ir pakārtoti un tikai tādos gadījumos, ja to vēlas pats bērns,» uzsver LM.
Lai notiktu bērnu adopcija, tai jānotiek ar bērnu gribu jeb piekrišanu. Labklājības ministrijai
nav tādu datu, ka adoptācija Latvijā notiktu pret bērna vēlmi.
«Ja bērns ir kļuvis adoptējams un piekrīt adopcijai, tad sākotnēji bērnam tiek meklēti adoptētāji Latvijā. Par bērnu tiek sniegta informācija adoptētājiem atbilstoši ministrijā iesniegtajiem adoptētāju pieteikumiem. Ja adoptētāji vēlas ar bērnu iepazīties klātienē, tad ministrija izsniedz dokumentu, kas ļauj adoptētājiem ar bērnu iepazīties personīgi. Notiek iepazīšanās ar bērnu un visiem bērna dokumentiem. Iepazīšanās procesā piedalās aprūpes iestādes vai bāriņtiesu speciālisti. Ja savstarpējā iepazīšanās ir veidojusies veiksmīgi, bērns pieņem adoptētājus un adoptētāji bērnu, tad adopcijas process tiek turpināts un adoptētāji bāriņtiesai lūdz bērnu nodot pirmsadopcijas aprūpē un uzraudzībā,» stāsta LM pārstāve Ivanova.
Adopcijas tendences ārzemniekiem īpaši nav mainījušās. Tiek dota priekšroka vecākiem bērniem, turklāt arī slimiem.
Tomēr Latvijas adoptētāju tendences mainās un uz labo pusi, stāsta ministrija. Lai arī Latvijā populārāk ir adoptēt vienu bērnu un vēlams meiteni, pēdējos gados palielinās adoptēto skaits un to vecums.
Labklājības ministrijas dati liecina, ka Latvijā patlaban dzīvo 347 018 bērni. No viņiem 8000 atrodas ārpusģimenes aprūpē - 4900 bērni ir aizbildniecībā, 1300 - audžuģimenēs, savukārt 1800 - institūcijās. Valstī darbojas 34 bērnunami, kuros dzīvo 1354 bērni. Tāpat 372 bērni izmitināti sešās psihoneiroloģiskajās slimnīcās.
