Antifašistiem konflikts par nozagtu naudu; kāds aktīvists aizturēts par zādzību lielveikalā

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Tuvojoties 16.martam, antifašistu rindās samilzis konflikts starp divu organizāciju līderiem. Josifs Korens agrāko cīņu biedru Jāni Kuzinu vaino nodevībā – viņš esot nozadzis antifašistu naudu, un draudzība kopš tā laika zudusi, šovakar vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga». Kuzins zādzību noliedz.

«Tā bija nauda, kas bija domāta noteiktam pasākumam, kuru organizācija saņēma pēc atbilstoša līguma. Viņš to nozadzis. Un tikai,» apgalvo Korens. Viņš gan īsti neatceroties, kas tā bijusi par organizāciju, taču uzsver, ka nauda ir nozagta.

Par naudas lietām antifašisti negrib runāt. Tomēr no drošiem avotiem «Nekā personīga» zināms, ka ar finansēm aktīvistiem Latvijā palīdz dažādas Krievijas organizācijas. Starp tām arī «Krievijas tautiešu atbalsta un tiesību aizsardzības fonds». Tas tautiešu aizstāvībai naudu saņem no Krievijas budžeta. Šā fonda mājas lapā lasāmi dažādi Latvijā atbalstīti projekti, piemēram, bijušais Saeimas deputāts Jakovs Pliners decembrī izdevis rakstu krājumu par krievu identitātes stiprināšanu skolās. Eksdeputāts un aktīvs 16.marta nekārtību dalībnieks Vladimirs Buzajevs uzrakstījis grāmatu trīs valodās par slikto nepilsoņu stāvokli Latvijā. Starp fonda sasniegumiem minēta arī «Baltā grāmata» – tas ir antifašistu biedrību pētījums, kā 18 Eiropas valstīs izplatās nacisms un fašisms. Saistību ar šo Krievijas valdības fondu Korens noliedz.

«Visvairāk man patīk, kad atnāk žurnālisti un prasa par antifašistisko darbību, viņi neprasa, kāpēc slavina un godina bijušos SS kareivjus (..), bet prasa - no kurienes jums, antifašistiem, nauda.

Nu, tā ir visgalvenākā problēma Latvijā – no kurienes antifašistiem nauda.

Nu, godātais, bišku nopietnāk...» žurnālistam sūdzas Korens.

Kādi plāni viņam ir šā gada 16.martā, Korens nestāsta, un tikpat nerunīgi ir arī viņa sabiedrotie.

Biedrības «Latvijas Antinacistiskā komiteja» valdes loceklis Aleksandrs Giļmans, pat neatņemot žurnālistu sveicienu, atcērt: «Ko jums vajag? Es ļoti steidzos. Man vajag pārdomāt atbildes. Es negribu.» Jautāts par plāniem 16.martā, viņš izmet: «Man nav.»

Biedrības «Latvijas antifašistiskā komiteja» valdes loceklis Eduards Gončarovs uz līdzīgu jautājumu vispirms atbild: «Es neko neplānot,» un tad precizē: «Es neko neplānoju. Manis nebūs. Es būšu Uzbekistānā.»

Kāds nelāgs pavērsiens piemeklējis citu antifašistu kustības aktīvistu Sergeju Malahovski. Pirms nedēļas Malahovska mājai Pļavniekos līdzās esošajā lielveikalā kāds «Nekā personīga» skatītājs pamanīja, ka antifašistu aizturējusi veikala apsardze. Kā stāsta notikušā aculiecinieks -

iespējams, aktīvists pieķerts, paņemot no veikala preci, par ko piemirsies samaksāt.

Antifašisti par saviem plāniem 16.martā klusē. Saeimā deputātu vidū izskan minējumi, ka vairāki aktīvisti uz jūtīgo datumu Latvijā aicinās domubiedrus no ārvalstīm.

Pirms gada bija ieradušies daži antifašisti no Vācijas. Šogad iecerēts uzņemt pat vairākus autobusus.

Agrākais protestu rīkotājs, bijušais biedrības «Apvienība pret nacismu» līderis Jānis Kuzins dzirdējis arī citus plānus: «Varētu būt tā, ka no Ukrainas atbrauks viena grupa, kas ies kopā ar Raivi Dzintaru, un atbrauks otra grupa no Doņeckas un Luhanskas. Jautājums, ar ko ies Lindermans, satiku viņu te pirms dienām. Viņš teica, ka viņš tur baigi viņus atbalsta un uztur.»

Lindermans savukārt saka, ka viņam par šādu sarunu ar Kuzinu esot pirmā dzirdēšana un viņš par to neko nezinot.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu