Starp prezidenta amata kandidātiem izskanot pat Maizīša un Kažociņa vārdi; Straujuma un Piebalgs atteikušies

«Mēs nerunājam šobrīd par kandidatūrām. Nu, ir dažādi veidi, kā virzīt. Katrā ziņā «Vienotībai» ir pietiekami daudz kandidātu. Es varu nosaukt bez Sandras Kalnietes vēl Inesi Vaideri, Arti Pabriku, Andri Piebalgu, Valdi Dombrovski, Solvitu Āboltiņu, Ojāru Kalniņu, Juri Vidiņu galu galā,» raidījumam uzskaita «Vienotības» priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Viņa noliedz, ka pati varētu kandidēt uz Valsts prezidentes amatu, norādot, ka tie esot absolūti mīti.

Uz iebildumu, ka viņa pati sevi nosaukusi, Āboltiņa atbild: «Jā, kāpēc lai es būtu liekule un teiktu, ka manas īpašības vai mana profesionālā pieredze tam neatbilst?»

Saeimas politiķi neoficiālās sarunās raidījumam norādījuši, ka šīs nedēļas Āboltiņas sarunas ar Augustu Brigmani un Gaidi Bērziņu esot notikušas aiz bailēm, ka zaļie un zemnieki varētu prezidentu izraudzīties kopā ar «Saskaņu» un Ingūnas Sudrabas partiju «No sirds Latvijai». Par to vedinājis domāt šo partiju kopīgais balsojums saglabāt slēptā balsojuma kārtību prezidenta vēlēšanās.

«Vienmēr paliks šī šaubu ēna pēc balsojuma par to, vai prezidents ir ievēlams atklātā vai aizklātā veidā, 52 balsis bija par aizklātu ievēlēšanu, ar 51 balsi pietiek, lai ievēlētu prezidentu,» pauda Āboltiņa.

Augusts Brigmanis centās pārliecināt koalīcijas partijas, ka atbalsts slēgtajam balsojumam bijis balsojums par principu, tas neko vairāk nenozīmē un ka ZZS prezidentu kopā ar «Saskaņu» nemeklēs. «Ja mēs gribētu kādu citu procedūru veidot prezidenta izvēlēšanai, tad mēs šeit nebūtu. Mana klātbūtne šeit apliecina to, ko mēs vēlamies sasniegt,» apgalvoja Brigmanis.

Pirms četriem gadiem tas pats Brigmanis prognozēja, ka ZZS frakcija prezidenta vēlēšanās balsos par Valdi Zatleru, tomēr zaļie zemnieki nobalsoja par Andri Bērziņu.

Tieši ZZS svārstīgās nostājas dēļ «Saskaņa» prezidenta ievēlēšanu saredz kā savu lielo iespēju iekļūt valdībā.

Neoficiāli tiekot pieļauts, ka «Saskaņa» kopīgā mērķa labad varētu lauzt līgumu ar Vladimira Putina partiju «Vienotā Krievija», ja vien izdotos ievēlēt atbilstošu prezidentu un ar ZZS izveidot valdību.

«Nepārprotami, lēmumu pieņems koalīcijas pārstāvji un lēmumu pieņems «Vienotības» un ZZS frakcijas politiķi. Šajā procesā piedalīsimies arī mēs. Ir vairāki kandidāti, kurus ir iespējams virzīt un par kuriem balsot parlamentā,» norāda «Saskaņas» deputāts Andrejs Elksniņš.

«Saskaņa» sarunās minējusi Latvijas vēstnieku NATO Māri Riekstiņu. Viņš jau izvirzīts par prezidenta kandidātu iepriekš, kad bija Tautas partijas politiķis.

«Saskaņas» Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs atzīst, ka Riekstiņa vārds tiešām ir minēts, taču viņš neatceroties, vai pats virzījis šo jautājumu, vai kāds cits pie viņa vērsies ar šādu kandidatūru. Viņam esot prezentēti jau 16 kandidāti.

Tikmēr pats Riekstiņš īsziņā raidījumam norādījis: «Šis ir Saeimā pārstāvēto partiju virzīts process. Līdz ar to pie viņiem arī jāmeklē atbildes par prezidenta vēlēšanām. Mani partijas nav uzrunājušas par šādu piedāvājumu. Šobrīd koncentrējos uz darbu NATO, kur, ticiet man, saistībā ar norisēm pēdējā gada laikā darba ir daudz.»

ZZS sarunās oficiāli ne par kādiem citiem kandidātiem kā vien par esošo prezidentu nerunā. Pat ne par savu biedru Raimondu Vējoni, kuru prezidenta amatā redz vairāki «Vienotības» politiķi.

«Mēs šodien neuzliekam nekādus konkrētus rāmjus, kas sašaurinātu mūsu izvēles brīvību nākotnē maija mēnesī. Tā ka mēs esam atvērti šīm sarunām, šīm diskusijām,» aizbildinājās Brigmanis.

Tomēr diskusiju formāts arī turpmāk esot paredzēts «viens plus viens, plus viens». Tā esot ērtāk runāt. Par šādu formātu sajūsmā nav Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Arī viņai nebūtu iebildumu sēdēt pie sarunu galda.

Tas, ka šīs sarunas ir notikušas un trīs koalīcijas frakciju vadītāji ir tikušies, pēc Mūrnieces domām, ir laba zīme, un šīs sarunas ir jāturpina, iespējams, plašākā skaitā ar lielāku frakciju pārstāvju skaitu. Mūrniece uzskata, ka nākamajam prezidentam nebūtu jābūt politiķim. Tam jābūt cilvēkam ar labu reputāciju, cilvēkam, kas sajūt tautas sirdspukstus un prot daudzas svešvalodas. Par piemērotākajiem Mūrniece uzskata Nacionālās apvienības izvirzīto Egilu Levitu un eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

«Nekā personīga» rīcībā esošās ziņas liecina, ka sarunās

politiķi minējuši arī drošībnieku kandidatūras, piemēram, NBS komandieri Raimondu Graubi, kā arī bijušo un esošo SAB vadītāju Jāni Kažociņu un Jāni Maizīti.

Abi gan noliedz, ka viņus kāds šim amatam būtu uzrunājis. «Vienotības» valdes sēdē stingru «nē» kandidēšanai uz prezidenta amatu teikusi premjerministre Laimdota Straujuma un ekskomisārs Andris Piebalgs.