Sabiedriskā transporta biļetes cena Rīgā no 2015.gada ir 1,15 eiro - šo tarifu ir aprēķinājis uzņēmums «Rīgas Satiksme» un apstiprinājusi Rīgas dome. Strīdēties par to nav iespējams - ja rīdziniekiem tarifs nepatīk, tie var iet kājām. Tomēr ir iedzīvotāju grupa, par kuru braucieniem maksā valsts, tādējādi paaugstinātās biļešu cenas nodara zaudējumus arī valstij, taču tās institūcijas tarifu pamatotību nepārbauda.
Valsts kompensē biļešu izmaksas pirmās un otrās grupas invalīdiem, tāpēc reizē ar biļetes cenas pieaugumu aug arī valsts dotācija «Rīgas satiksmei».
Šogad par to būs jāmaksā gandrīz 6,8 miljoni eiro, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pērn.
Šāda nauda valsts budžetā nebija paredzēta, un trūkstošā daļa būs jāprasa no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Valsts kontrole pagājušā gada pavasarī veica revīziju «Rīgas satiksmē» un atklāja, ka tarifos ir iekļauts arī «Rīgas satiksmes» darbinieku privātos braucienos iztērētais benzīns, arodbiedrību un to tenisa kortu uzturēšana.
Valsts naudu pasažieru pārvadātājiem sadala uzņēmums Autotransporta direkcija. Lai gan normatīvie akti paredz, ka Autotransporta direkcijai ir jākontrolē kompensāciju izmantošanas lietderība, līdz ar to biļetes cenas pamatotība, tā nekādas pārbaudes Rīgas satiksmē neveic un arī nevēlas veikt.
Līdz ar biļetes cenas pieaugumu Rīgas sabiedriskajā transportā pieaug arī valsts dotācijas apmērs.
Pērn par invalīdu braucieniem valsts Rīgai maksāja 3,5 miljonus eiro, šogad tam nepieciešami jau 6,8 miljoni eiro. Nauda šim pieaugumam budžetā nav paredzēta.
Diskusijas par nepieciešamību palielināt braukšanas maksu sākās jau pagājušajā gadā. Rīgas mērs Nils Ušakovs bija iecerējis, ka rīdziniekiem tā paliek 60 centi, bet iebraucēji maksā pilnu cenu – 1,20 eiro.
Pēc šā paziņojuma Valsts kontrole sāka operatīvo revīziju «Rīgas satiksmē», kurā secināja, ka brauciena izmaksas ir nepamatoti paaugstinātas. Konstatēts, ka 16,36 miljoni eiro uzņēmumā, iespējams, izlietoti nelietderīgi vai neracionāli.
«Par šīm izmaksām runājot, tās varētu būt gan slēgtie pakalpojumu līgumi par ārpakalpojumiem, kur mēs neredzējām pamatojumu, kāpēc šādi būtu jāslēdz. Tāpat mēs norādījām arī uz, mūsuprāt, nepamatotām izmaksām saistībā ar autotransportu, kas ir «Rīgas satiksmei»,» norādīja Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Revīzijā secināts, ka, piemēram, pasažieri maksā arī par «Rīgas satiksmes» darbiniekiem personīgā lietošanā nodotu 67 automašīnu līzingu, apdrošināšanu un apkopi. Tāpat «Rīgas satiksme», iespējams, maksājusi, par darbinieku privātām vajadzībām izlietotu degvielu, izdevumus pieskaitot sabiedriskā transporta izmaksām.
Ne tikai Valsts kontroles atklātais liek šaubīties par biļetes cenas pamatotību. Ziņots arī par par nanotehnoloģisko virsmas apstrādes līdzekļu iegādes darījumiem. Valsts ieņēmumu dienests konstatēja, ka prece uzņēmumam nav piegādāta, bet «Rīgas satiksme» par to ir samaksājusi.
Rīgas mērs Nils Ušakovs neko nosodāmu «Rīgas satiksmes» rīcībā nesaskata
un stāsta, ka pārkāpumi biļešu cenu veidošanā nav pieļauti. Tādus neesot konstatējusi arī Valsts kontrole: «Ja mēs runājam par pamatotību, katru gadu uzņēmumā notiek atbilstošs audits, mums arī ir Valsts kontroles atzinumi, līdz ar to runāt, ka šie faktori kaut kādā veidā ietekmētu tarifu, nav pamata. Man nav uz doto brīdi informācijas, kas liktu man domāt, ka ir bijuši nelikumīgi darījumi. Ja tāda informācija parādīsies, tad man būs jārunā par citām lietām,» raidījumam sacīja Ušakovs.
«Rīgas satiksmei» publiskas iepirkumu procedūras ir jārīko tikai tad, ja precēm un pakalpojumiem līguma summa pārsniedz 414 000 eiro, bet būvniecībā - 5 miljonus. Ušakovam kā «Rīgas satiksmes» kapitāla daļu turētājam ir tiesības noteikt vieglāk kontrolējamu un pārskatāmu iepirkumu kārtību, likt publiskot visus iepirkumus, bet viņš to nevēlas darīt. «Man nav pamata vainot «Rīgas satiksmes» darbiniekus, ka viņi pilda likumu normas, kuras nesen pieņēma Latvijas republikas Saeima. Šajā gadījumā man nav pamata neuzticēties Latvijas Republikas Saeimai, kur daudzas gudras galvas pēc debatēm, konsultējoties ar ekspertiem, nozarēm, ar ministrijām atbildīgajām, pieņēma konkrētas likuma normas, ņemot vērā visus apstākļus, kādi iepirkumi, kādi faktori jāņem vērā, nosakot konkrētus parametrus. Kāpēc man vajadzētu neuzticēties Saeimai? Uzņēmums rīkojas un strādā atbilstoši šai kārtībai,
kāpēc man vajadzētu prasīt no uzņēmuma un valdes kaut ko, kas nav noteikts likumā?»
uzskata Ušakovs.
Valsts kontroles atzinums, necaurskatāmie iepirkumi, kā arī tas, ka biļetes cena un viena brauciena pašizmaksa būtiski pārsniedz citu pašvaldību noteikto maksu par braucienu, liek šaubīties, vai «Rīgas satiksmes» aprēķini ir pamatoti, norāda raidījums.
«Rīgas satiksme» ar domes starpniecību saņem arī dotācijas no valsts par invalīdu pārvadāšanu. Naudas administrētājam, Autotransporta direkcijai, Ministru kabineta noteikumos ir dotas pilnvaras pārbaudīt, vai valsts nauda izmantota lietderīgi un pamatoti.
Direkcijai ir tiesības iet uz uzņēmumu un pārbaudīt katru darījumu, katru izdevumu pozīciju, taču tas nav darīts.
Autotransporta direkcijas valdes loceklis Normunds Narvaišs saka: «Attiecībā uz pilsētām pasūtītājs ir pilsētu domes, un līdz ar to arī viņas ir tieši atbildīgas par šā tarifa pamatotības aprēķinu pārbaudi.»
Noteikumi ļauj direkcijai veikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai tarifs ir pamatots, taču Narvaišs skaidro, ka ir arī sabiedriska pakalpojuma transporta likums un deleģējuma līgums starp Satiksmes ministriju un Autotransporta direkciju, kas savukārt nosaka Autotransporta direkcijas kompetenci. «Un mūsu tiešā kompetence ir valsts dotācijas izlietojuma pārbaude tajos sektoros, kuros mēs tieši sadarbojamies. Šajā gadījumā tās ir pilsētu domes, un esam veikuši pārbaudes pilsētu domēs, nevis pilsētu uzņēmumos,» viņš skaidro. «Rīgas satiksmē» pārbaudes nav veiktas, un pie pašreizējā regulējuma direkcija to arī negrasoties veikt.
Narvaišs skaidro, ka pārbaudi uzņēmumā varētu veikt, ja direkcija saņemtu Satiksmes ministra deleģējumu. Tikmēr satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzskata, ka biļetes cenā iekļauto izdevumu pārbaude ir jāveic un direkcijai nemaz nav nepieciešams īpašs pilnvarojums. «Pirmām kārtām Autotransporta direkcijai ir jārīkojas. Jo viņi galu galā administrē valsts naudu un lai rēķini tiktu piestādīti pamatoti, par kurām tātad tiek piestādīti rēķini, ka šīs pozīcijas ir atbilstošas tām, kādām viņām jābūt.
Mēs nevaram apmaksāt sadārdzinātus rēķinus.
Gaidu no Autotransporta direkcijas precīzi, vai šo izmaksu pozīcijas, par kurām konkrēti valsts maksā, tās kategorijas – invalīdi, politiski represētie, par kurām mēs maksājam, lai tiešām nepārmaksājam. Tas ir pirmais, ko es gaidu.»
«Otrs – ja ir likumdošanas robi vai ir kaut kādi trūkumi likumdošanā, tad es gaidu priekšlikumus no Autotransporta direkcijas. Ja mēs uzskatām, ka Valsts kontrole un citas organizācijas konstatējušas nepamatotus izdevumus, tad mums ir jābūt mehānismam, kādā veidā šos izdevumus neapmaksāt. Divas lietas – faktisko kontroli un likumdošanas izmaiņas,» norāda Matīss.
Ministrs neuzskata, ka Autotransporta direkcijai būtu nepieciešams īpašs deleģējums veikt pārbaudi. «Šīs tiesības viņiem ir deleģētas ar likumu. Un likums viņiem ir jāpilda, tāpat kā man un jebkuram citam.»
Narvaišs gan netic, ka pārbaude dos kādus rezultātus.
Direkcijas rīcībā neesot līguma, kas noslēgts starp domi un «Rīgas satiksmi», neesot tehnisko līdzekļu, lai pārbaudes veiktu. Viņš ir skeptisks par to, vai pārbaudāmās struktūras gribēs sadarboties. «Mums nav līguma starp Rīgas domi un «Rīgas satiksmi», mēs varam nezināt dažādas nianses, kas tur ir. Ir arī cits pārvadātājs Rīgā. Arī šis līgums mums nav pieejams. Tāpat mums nav tehnisko līdzekļu, lai pārbaudītu to, kas attiecas uz maksāšanu, uz e-talonu, Rīgas karti un tā tālāk. Tātad tas ir iespējams tikai tad, ja pasūtītājs Rīgas dome lūdz un sadarbojas ar mums un ja arī pārvadātājs sadarbojas, jo citādi mēs šo informāciju līdz galam nesaņemtu un līdz ar to arī pārbaudei formāls raksturs būtu,» uzskata Narvaišs. Pēc spēkā esošās likumdošanas «Rīgas satiksme» varot vienkārši nepieņemt Autotransporta direkcijas kontroli.
Ja pārbaude notiks un tajā konstatēs, ka biļetes cenā ir iekļauti nepamatoti izdevumi, tad direkcijai ir tiesības neizmaksāt nepamatoto kompensācijas daļu.