Sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» ir sākta parakstu vākšana par Palestīnas valsts atzīšanu «de iure» 1967.gada robežās ar Austrumjeruzalemi kā tās galvaspilsētu. Iniciatīva portālā ievietota 26.februārī.
Latvijā vāc parakstus par Palestīnas valsts atzīšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā iniciatīvas pieteicēja norādīta Laila Mizga, kura uzsver, ka Latvijas valdībai, sekojot Zviedrijas valdības un 135 pasaules valstu piemēram, būtu «de iure» jāatzīst Palestīnas valsts 1967.gada robežās ar Austrumjeruzalemi kā tās galvaspilsētu.
Mizga norāda, ka Latvija un Eiropas Savienība ir apliecinājusi atbalstu divu valstu risinājumam, saskaņā ar kuru līdzās ar starptautiski atzītām robežām pastāvētu neatkarīgas Palestīnas un Izraēlas valstis. Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja jau 2012.gadā apstiprināja pieaicinātās valsts statusa piešķiršanu Palestīnai. Patlaban 135 no 193 ANO dalībvalstīm un astoņas no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm ir atzinušas Palestīnas valsti «de iure». Apvienotās Karalistes, Francijas, Spānijas, Portugāles, Beļģijas, Luksemburgas, Īrijas un Slovēnijas parlamenti ir aicinājuši savas nacionālās valdības atzīt «de iure» Palestīnas valsti, norādīja iniciatīvas pieteicēja.
Mizga uzskata, ka Latvija, atzīstot «de iure» Palestīnas valsti 1967.gada robežās, dotu savu ieguldījumu sekmīgām miera sarunām Tuvajos Austrumos un mierīgai divu valstu - Palestīnas un Izraēlas - līdzās pastāvēšanai. Latvija pirms 24 gadiem atguva neatkarību, tādēļ Latvijas sabiedrībai ir saprotama Palestīnas iedzīvotāju cīņa par tiesībām uz pašnoteikšanos un savas valsts izveidošanu, pārliecināta Mizga.
Viņa pauž, ka Latvijas valdība valsts sabiedrības vārdā izrādītu solidaritāti ar Palestīnas iedzīvotājiem viņu centienos iegūt tiesības pašiem noteikt savas valsts nākotni, kā rezultātā iegūtu arī Latvijas valsts starptautiskā reputācija, jo Latvija parādītu, ka ir aktīva starptautiskās sabiedrības dalībniece cilvēktiesību aizstāvības jomā.