Jaunus aizdomās turamos Zolitūdes traģēdijas lietās policija vairs neplāno nosaukt

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunas aizdomās turamās personas policija abos Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesos vairs neplāno atzīt, taču nevar izslēgt, ka to varētu darīt prokuratūra, šodien žurnālistiem paziņoja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Policija izmeklē divas lietas, kas tika sāktas pēc Zolitūdes traģēdijas. Viena lieta tika sākta par būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, un šajā lietā kā aizdomās turamās figurē astoņas personas. Kā pēdējās aizdomās turamās personas atzīti trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieki, kuri tiek vainoti amatpersonu pienākumu nepildīšanā, ja ar to izraisītas smagas sekas. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka viena aizdomās turamā ir bijusī Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija.

Kā vēsta Latvijas Radio, tāpat kā Treija, Rīgas būvvaldē vairs nestrādā arī cits aizdomās turamais - bijušais Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieks Jānis Balodis, savukārt no aizdomās turamajiem vienīgā, kura aizvien strādā būvvaldē, ir būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova.

Būvvaldes darbinieki ir amatpersonas, kurām atbilstoši pienākumiem bija jāveic savi pienākumi, kuri netika pildīti atbilstoši amata aprakstiem. Izmeklēšana vērtēja uzraudzību, sākot ar dokumentu iesniegšanu un beidzot ar objekta nodošanu ekspluatācijā un objekta otrās kārtas izbūvi, šodien žurnālistiem norādīja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde pērn pavasarī nekonstatēja kļūdas sešu būvvaldes darbinieku darbā, kas bija parakstījuši veikala «Maxima» būvniecības dokumentus. Grišins pašvaldības un policijas atšķirīgo viedokli par darbinieku atbildību nekomentēja, taču norādīja, ka, iespējams, pašvaldībai tobrīd nebija zināmi noteikti apstākļi, kas tagad zināmi izmeklētājiem.

Pārējās šajā lietā iesaistītās personas - sagruvušās ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, sabrukušā lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka, uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš un būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš - tiek turētas aizdomās par celtņu un citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa un ja tas izraisījis smagas sekas.

Vēlāk gan policija sāka vēl vienu kriminālprocesu - saistībā ar darba drošības noteikumu pārkāpumiem uzņēmumā «Maxima Latvija». Kriminālprocess tika sākts, jo tas ir vienīgais veids, kā pārbaudīt Valsts darba inspekcijas slēdzienā minētos faktus par darba drošības noteikumu pārkāpumiem sagruvušajā tirdzniecības objektā. Šajā kriminālprocesā figurē «Maxima Latvija» darbiniece, kas, pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, ir Inna Šuvajeva, kurai tiek inkriminēta darba aizsardzības noteikumu pārkāpšana, ja tā izraisījusi vairāku personu nāvi. Viņa ir pagaidām vienīgā, kas aizdomās turētā statusā figurē šajā kriminālprocesā.

Tāpat Valsts policija arī sākusi piespiedu ietekmēšanas procesu pret uzņēmumu, kurā šī sieviete strādājusi, bet tiesa pēc policijas lūguma ierobežojusi uzņēmuma īpašumtiesības, proti, ir noteikts daļējs mantas arests. Uzņēmuma SIA «Maxima Latvija» pārstāvis Jānis Beseris apstiprinājis, ka viena no aizdomās turamajām personām ir «Maxima Latvija» darbiniece, kas bija atbildīga par darba drošības jomu. Uzņēmums arī konstatējis, ka patlaban ir ierobežota tā rīcības brīvība ar nekustamajiem īpašumiem.

Policija uzskata, ka «Maxima Latvija» darbiniecei attiecīgi atbilstoši saviem amata aprakstiem un pienākumiem bija pienācīgi jāorganizē darba drošības pasākumi iestādē. «Šī ir tā persona, kas tiek saukta pie kriminālatbildības par to, ka ne viss bija izdarīts pienācīgā veidā, un līdz ar to cilvēki pirms traģēdijas un darbinieki nerīkojās atbilstoši, lai pasargātu sevi un arī citus no briesmām,» šodien žurnālistiem norādīja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Vaicāts, vai tas bija saistīts ar cilvēku evakuāciju, Grišins atbildēja: «Nē. Šeit ir jautājums, kas attiecas uz darba drošības jautājumiem. Ja būtu pienācīgi izstrādāti normatīvie akti un sekots visiem priekšrakstiem, kā būtu nepieciešams rīkoties šādās situācijās, iespējams, cilvēki paliktu dzīvi.»

Kopumā abos kriminālprocesos pret piecām juridiskajām personām sākts piespiedu ietekmēšanas process. LETA jau ziņoja, ka mantas arests uzlikts Sergetam piederošajam uzņēmumam «HND grupa» un Kalinkas arhitektu birojam SIA «Kubs». Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas process sākts arī pret būvuzraudzības uzņēmumu «CM Consulting».

Grišins norādīja, ka abas lietas plānots nodot kriminālvajāšanai marta otrajā pusē.

2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu