Pagaidām vien atsevišķi deputāti varētu apsvērt iespēju virzīt izskatīšanai Saeimā Valsts kancelejas (VK) sagatavotos grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likumā.
Vien daži deputāti domā par KNAB likuma grozījumu virzīšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Partijas «No sirds Latvijai» deputāti par to nav diskutējuši, taču frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Kūtris vairāk ir pārliecināts, ka varētu parakstīties par attiecīgo likumprojektu, jo atbalsta tā pamatdomu. Taču viņam vēl jāiepazīstas ar normatīvā akta projektu, lai pārliecinātos, ka tajā nav ietverts kāds nepieņemams priekšlikums.
Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputāti pašlaik nav plānojuši parakstīties par likumprojekta virzīšanu, aģentūrai LETA sacīja frakcijas priekšsēdētāja vietniece Nellija Kleinberga. LRA normatīvā akta projektā saskata gan pozitīvas iezīmes, gan trūkumus, taču politiskajam spēkam vēl būs jāspriež, lai formulētu oficiālu pozīciju šajā jautājumā.
Savukārt partija «Saskaņa» negatavojas pati iniciēt šādu likuma grozījumu izskatīšanu parlamentā, informēja «Saskaņas» frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins. Vienlaikus viņš piebilda - ja citas frakcijas nāks klājā ar šādu iniciatīvu, «Saskaņa» neizslēdz iespēju tai pievienoties. Ja šāda iniciatīva būs, par to vēl tiks atsevišķi lemts. Agešins arī pastāstīja, ka pagaidām neviena frakcija «Saskaņu» šajā jautājumā nav uzrunājusi.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norādīja, ka deputāti šo jautājumu ir apsprieduši, taču neviens nav izrādījis interesi par attiecīgā likumprojekta iesniegšanu. Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) gan esot nolēmis sīkāk iedziļināties šajā lietā. Arī nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš sacīja, ka šī politiskā spēka deputāti nav pauduši vēlmi virzīt šo likumprojektu.
Jau ziņots, ka pērn rudenī VK darba grupa publicējusi savus piedāvātos grozījumus KNAB likumā, kas paredz, ka birojs ir Ministru kabineta institucionālā pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Pašreizējā redakcijā teikts, ka KNAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.
Citi būtiskākie piedāvātie grozījumi paredz, ka biroja darbinieka atbrīvošanai nebūtu nepieciešama arodbiedrības piekrišana. Tāpat piedāvātie grozījumi paredz, ka biroja priekšnieka vietnieku darbības un tās rezultātu novērtēšanai KNAB priekšnieks veidotu un vadītu komisiju, kuras sastāvā iekļautu pārstāvjus no Valsts kancelejas, Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas.
Tāpat jaunums atšķirībā no pašreizējās likuma redakcijas būtu tas, ka KNAB priekšnieku ar Saeimas lēmumu varētu atbrīvot no amata, ja, pildot dienesta pienākumus, viņš ir pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā iestājušās būtiskas sekas.
Kā ziņots, «Vienotība» ir aicinājusi pagaidām tālāk nevirzīt šos likuma grozījumus, bet strādāt Saeimā pie nepieciešamo izmaiņu sagatavošanas. Savukārt KNAB vadība lūgusi atsaukties vismaz piecus deputātus, kuri VK sagatavoto likumprojektu varētu iesniegt izskatīšanai Saeimā.
KNAB vadība savu lūgumu iesniegt grozījumus likumā adresējusi visiem Saeimas deputātiem. Tikmēr KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrība neatbalsta VK vadītās ekspertu darba grupas izstrādātos grozījumus KNAB likumā, jo uzskata, ka tie vājinās KNAB priekšnieka atbildības regulējumu.
Arodbiedrība uzsver, ka KNAB priekšnieka atbrīvošanas no amata regulējums ir izveidots daudz vājāks nekā citiem KNAB nodarbinātajiem. Pēc arodbiedrības domām, šādi grozījumi stiprinātu KNAB priekšnieka patvaļu iekšējo normatīvo aktu izdošanā, ignorējot citu normatīvo aktu prasības. Savukārt VK noraida KNAB arodbiedrības bažas par likumprojekta negatīvo ietekmi uz iestādes darbu.