Eiropai lielākais drauds ir islāmistu teroristi, tomēr Andersa Bēringa-Breivīka gadījums Norvēģijā apliecināja, ka uzbrukumus var organizēt arī, piemēram, dažādu ekstrēmu ideoloģiju paudēji, atzina Drošības policijas (DP) Pretterorisma centra vadītājs, DP priekšnieka vietnieks Juris Leitietis.
Runājot par terorisma cēloņiem Eiropā, Leitietis norādīja, ka vēsture liecina, ka terorakti Eiropā bijuši dažādos vēsturiskos periodos, bet 20.gadsimtā un 21.gadsimta sākumā terorisma līmenis ir krasi pieaudzis, jo Eiropā šobrīd dzīvo daudzi cilvēki ar radikāliem uzskatiem.
Terorisms gan nav tikai musulmaņu un kristiešu sadursme. Eiropā jau 20.gadsimtā bija izplatīts tā sauktais kreisais ekstrēmisms, piemēram, Grieķijā, Itālijā un Vācijā. Eiropā, piemēram, aktīvi darbojās teroristu organizācija «Sarkanās brigādes».
Leitietis nevar nepiekrist daudzu ekspertu paustajam viedoklim, ka
dažādu imigrantu grupu integrācijas politika Eiropā nav bijusi tik veiksmīga, kā cerēts.
Teroristiskās darbībās bieži vien iesaistās otrajā paaudzē Eiropā dzīvojošie musulmaņi, kuriem ir laba izglītība un sociālais nodrošinājums. Tomēr šīm personām veidojas identitātes krīze, ko izmanto savās interesēs un vēl pastiprina teroristu ideologi.
Eiropai, protams, lielākais drauds ir islāmistu teroristi, tomēr Breivīka gadījums Norvēģijā apliecināja, ka uzbrukumus var organizēt arī, piemēram, ekstrēmi tendēti vienpaši.
Šie vienpaši var būt dažādu ekstrēmu ideoloģiju paudēji.
Arī Latvijā savulaik notika labējo ekstrēmistu sarīkots terorakts - tā saucamā Uzvaras pieminekļa spridzināšana.
Savukārt nesenie traģiskie notikumi Kopenhāgenā parāda, ka teroristi arvien biežāk Eiropā organizē uzbrukumus ar šaujamieročiem un ir gatavi iesaistīties bruņotā konfrontācijā ar tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem, secina Leitietis.
Ja vēršanās pret policistiem ir salīdzinoši jauna islāmistu teroristu darbības tendence, tad personas, kuras islāmistu teroristu izpratnē ir vainojamas par islāma zaimošanu, kā arī ebreju reliģiskie objekti jau daudzus gadus ir starp prioritārajiem islāmistu teroristu uzbrukumu mērķiem Eiropā, stāstīja Leitietis. Nesenie terora akti Kopenhāgenā norāda uz vēl vienu terorisma tendenci Eiropā, proti,
viens islāmistu teroristu organizēts uzbrukums bieži vien iedvesmo uz līdzīgām darbībām
arī citus radikālās islāma interpretācijas atbalstītājus. Tas savukārt rada risku, ka radikāli noskaņotas personas var plānot jaunus uzbrukumus Eiropā.
Leitietis atgādināja, ka Latvijas musulmaņu kopienā ir personas ar radikāliem uzskatiem, taču tādu ir ļoti maz. DP regulāri mēģina izzināt Latvijas musulmaņu kopienas viedokli par dažādām situācijām, piemēram, par Nacionālo bruņoto spēku karavīru piedalīšanos starptautiskajās operācijās un par nesen notikušajiem teroraktiem Francijā.
Francijā notikušie terorakti apliecināja, ka Latvijas musulmaņu kopiena, tāpat kā citviet islāmticīgie, dalījās divās daļās - lielākā daļa bija pret vardarbības pielietošanu, taču daļa pauda izpratni par teroristu rīcību, lai arī paši apgalvo, ka uzbrukumus nerīkotu. Šie cilvēki uzskata - ja viņu svētie tiek zaimoti un «krustneši» karo musulmaņu zemēs, tad viņi izprot uzbrukuma veicēju mērķus.
Jebkurā gadījumā Latvijā ir ļoti maz personu, kas atklāti pauž radikālus uzskatus.
Leitietis atklāja, ka DP seko līdzi visai pieejamai informācijai, kas liecina par personu gatavošanos doties uz Sīrijas/Irākas reģionu. Atsevišķas personas ir apsvērušas šādas domas, bet pārsvarā šie plāni nevainagojas ar reālu rīcību. Pēc DP rīcībā esošās informācijas, pagaidām tikai viena persona ir devusies uz karadarbības zonu, lai karotu vai sniegtu atbalstu vienai no konfliktā iesaistītajām pusēm. Līdz šim Latvijā šī persona nav atgriezusies.
