Šovakar ap 400 cilvēku bija ieradušies uz dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» sabiedrisko apspriešanu Pārdaugavas izpilddirekcijā Rīgā. Klātesošie kategoriski iebilda pret pazemes tuneļa izbūvi zem Āgenskalna, kas paredzēts vienā no līnijas variantiem.
Rīdzinieki kategoriski iebilst pret pazemes tuneli Āgenskalnā «Rail Baltica» projektā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Starp klātesošajiem liela daļa bija Āgenskalna iedzīvotāji. Cilvēki asi kritizēja pazemes tuneli Āgenskalna rajonā kā vienu no iespējamiem variantiem un aicināja to izņemt no projekta vispār. Atsevišķi cilvēki arī kritizēja sniegtos paskaidrojumus, sakot, ka neizprot, ko projektētāji domā ar vārdu «tunelis».
Projekta pārstāvji skaidroja, ka tiek izskatīts urbtā tuneļa variants līdz 50 metru dziļumā un četru kilometru garumā. Klātesošie lūdza sniegt arī piemērus, kur citviet Eiropā un pasaulē ir pazemes dzelzceļš, un jautāja pēc alternatīviem variantiem.
Iedzīvotāji pauda bažas par tuneļa ietekmi uz virs tā esošo apbūvi, kā arī jautāja par drošības pasākumiem iespējamo avāriju gadījumā.
Kāds klātesošais tuneli nosauca par «nevajadzīgu aklās zarnas piedēkli» un «naudas smeļamo bedri».
Projekta darba grupas pārstāvis Neils Balgalis klātesošos mierināja, sakot, ka
tunelis, ja to lems būvēt, nekādā ziņā nenodarīs kaitējumu īpašumiem.
Klātesošie arī izteica viedokli, ka nav nepieciešams dzelzceļa līnijas savienojums ar lidostu «Rīga» - tas esot nepārdomāti, jo dzelzceļa pasažierus neinteresēs lidosta.
Tāpat rīdzinieki interesējās par trokšņiem un vibrācijām, ko dzelzceļš radīs. Projekta pārstāvji uzsvēra, ka «Rail Baltica» atšķirsies no ierastā dzelzceļa - ietekme uz vidi būšot daudz mazāka.
Iedzīvotāji arī skaidroja, ka pašlaik ekonomiskais pamatojums projektam ir ārkārtīgi vājš.
«Dzelzceļš vajadzīgs tiem, kas to būvē. Mēs, cilvēki, sev ieguvumus neredzam,»
izteicās kāds vīrietis. Klātesošie aplaudējot piekrita viņa viedoklim.
Balgalis skaidroja, ka «Rail Baltica» ieguvumi būs jūtami ilgtermiņā un tas būšot liels ieguldījums vides aizsardzībā.
Sanāksmē iedzīvotāji aktualizēja arī jautājumu par projekta gaitā skarto īpašumu un atsavināmo zemju kompensācijām un ar to saistītajām neskaidrībām, kā arī paredzamo zemes vērtības krišanos saistībā ar dzelzceļa izbūvi. Kāda sieviete uzsvēra, ka kopumā atbalsta projektu, jo tas savienos Baltiju ar Eiropu, tomēr viņa uzsvēra, ka projekta gaitā diemžēl tiek skarts par daudz īpašumu, tādējādi aizskarot atsevišķu cilvēku intereses un jūtas. Viņa pauda, ka projektētājiem vērā jāņem pilnīgi visu iesaistīto pušu viedokļi.
Vēl kāda kundze pārmeta, ka pašlaik projekts skar daudzu īpašumus un «nogalina nākotnes sapņus». Viņa arī sacīja, ka projekts, viņasprāt, ir pilnīgi nevajadzīgs un neizdevīgs. «Ja gribat dzelzceļu, būvējiet taisnu, nevis līku loču! Un ņemiet vērā pašreizējās maģistrāles!» viņa pauda.
Kāda sieviete arī pārmeta projekta pārstāvjiem, ka Latvijas iedzīvotāji tiek uzskatīti par muļķiem, jo iepriekš tīmeklī publicētā informācija bijusi gaužām nepietiekama, lai varētu izprast projekta būtību un līnijas izvietojumu. «Kāpēc jūs mūs uzskatāt par muļķiem? Pirms jūs mūs šeit aicinājāt, jūs varējāt tekstuāli detalizēti izskaidrot projekta plānus. Jūs paši sev darāt pāri, jo šīs diskusijas balstās uz emocijām,» sacīja klātesošā. Viņas paustajam viedoklim piekrita arī citi klātesošie.
Vairāki desmiti interesentu jau pirms prezentāciju sākuma izmantoja iespēju projekta pārstāvjiem uzdot sev interesējošos jautājumus par trases izvietojumu un kompensācijām zemes atsavināšanas gadījumā.
Kā ziņots, pirmo sabiedrisko apspriešanu Rīgā 25.februārī Rīgas domes telpās Brīvības ielā apmeklēja vien ap 40 cilvēku.
«Rail Baltica» projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
Jau ziņots, ka vairāku novadu iedzīvotāji un pašvaldības iebilst un pauž neapmierinātību saistībā ar «Rail Baltica» projektu.
Iedzīvotāji savus jautājumus vai priekšlikumus par projektu «Rail Baltica» aicināti sūtīt uz e-pastu «info@railbaltica.info» vai zvanīt pa tālruni 27577344.