Pirmdien, 23. martā, portālā «Mana Balss» izveidota iniciatīva par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā, TVNET informēja iniciatīvas pārstāvis, «Latvijas attīstībai» politiķis Juris Pūce. Likuma pieņemšanas nepieciešamību nosaka tas, ka vairums Latvijā dzīvojošo pāru jau šobrīd nav laulāti, bet viņu savstarpējās juridiskās attiecības un attiecības pret valsti nav pietiekami aizsargātas.
Portālā «Mana balss» vāc parakstus par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Piedāvātais likumprojekts paredz izvēli, kādu jau veikušas vairums Rietumu valstu, tostarp mūsu kaimiņvalsts Igaunija.
Lai sāktu iniciatīvu, 100 Latvijā pazīstamas personas ir parakstījušas aicinājumu atbalstīt Kopdzīves likuma pieņemšanu. Aicinājumā teikts: «Divu pieaugušu cilvēku kopdzīves reģistrēšana nodrošinātu līdztiesību visiem sabiedrības locekļiem, izrādot cieņu pret viņu dzīves ceļu. Neatkarīgi no tā, vai tie ir pretējā dzimuma vai viendzimuma pāri.» Aicinājuma autori norāda, ka, «ļaujot diviem pilngadīgiem cilvēkiem reģistrēt attiecības juridiski, netiks grautas ģimenes vērtības un nepasliktināsies demogrāfiskā situācija. Mums ir jāpārstāj baidīties no draudiem, kuri patiesībā nemaz neeksistē.»
Sagatavotais likumprojekts paredz nelaulātiem pāriem iespēju pie notāra reģistrēt savu kopdzīvi, kas dos tiem atbilstošas civilas un administratīvas tiesības, nodrošinot laulātiem un nelaulātiem pāriem līdztiesību.
Pūce uzskata: «Mēs gribam dzīvot Rietumu valstī – tas nozīmē cienīt katra Latvijas cilvēka tiesības uz savu personisko ceļu uz laimi, atzīt un pieņemt dzīves ceļu dažādību. Kopdzīves likums dos līdztiesību laulātiem un nelaulātiem pāriem – tādu pieeju atbalsta viscaur Rietumos, arī tepat kaimiņos Igaunijā. Laiks tādu pieņemt Latvijai!»
Viens no iniciatīvas parakstītājiem, portāla Satori.lv galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins norāda: «Mūsu attieksme pret cilvēka pamatbrīvībām ir mainījusies, un tai līdzi mainās arī likumdošana. Tai ir jāmainās. Brīvāka sabiedrība nozīmē arī brīvāku tiesisko regulējumu un iespēju izvēlēties sev piemērotāku kopdzīves formu, kā arī veidu, kā par to informēt valsti.»
Savukārt iniciatīvas parakstītājs Ivars Ījabs norāda: «Ar šāda regulējuma pieņemšanu valsts vienkārši izpilda tehnisku uzdevumu dzīves atvieglošanai. Tuviem cilvēkiem šādi ir iespējams regulēt mantojuma, apmeklējuma un citas tiesības, kuras parasti saista tuviniekus. Taču mūsu reģionā tā vis nedomā. Pie mums valsts uzdodas par galveno morālo autoritāti, un pilsoņi tai ir vajadzīgi vienīgi tādēļ, lai palīdzētu faraonam celt piramīdu. Indivīds un viņa vajadzības nav nekāds kritērijs, lai pieņemtu politiskus lēmumus. Viens šāds, ļoti vērienīgs projekts tiek realizēts mūsu austrumu kaimiņvalstī, kur jau diezgan skaidri tiek teikts, ka atsevišķā cilvēka vajadzības ir nieks iepretim diženajai piramīdas būvniecības iecerei.»
Iniciatīvas parakstītāju vidū ir politiķis Juris Pūce, LU rektors Mārcis Auziņš, rakstniece Dace Rukšāne, ekonomists Ojārs Kehris, uzņēmēja Baiba Rubesa, uzņēmējs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns, mākslinieki, Purvīša balvas laureāti Katrīna Neiburga un Andris Eglītis, politologi Ivars Ījabs un Iveta Kažoka, mācītājs Juris Cālītis, akadēmiķis Ivars Lācis, zvērināti advokāti Lauris Liepa un Uldis Cakars, reklāmisti Edgars Skulte un Ainārs Ščipčinskis, mūziķis Jānis Šipkēvics, kā arī daudzi citi sabiedrībā pazīstami cilvēki.