Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā gada laikā nonāk ap četriem tūkstošiem cilvēku ar alkohola intoksikāciju, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Pašvaldību departamenta direktora vietnieks Arnis Šults.
Komisijas sēdē norisinājās diskusija par iespējām sakārtot atskurbtuvju sistēmu valstī. Diskusijā iezīmējās vairāki problemātiski jautājumi, kas ir saistītas gan ar atskurbtuvju tiesisko statusu, gan ar atskurbšanas pakalpojuma nodrošināšanu, finansējumu, komisijā uzzināja aģentūra BNS.
Deputāti vienojās uzdot Ministru kabinetam (MK) izstrādāt attiecīgu tiesisko regulējumu, kas noteiktu atskurbtuvju tiesisko statusu.
VARAM šobrīd ir koordinējošā ministrija, kam sadarbībā ar Veselības ministriju (VM), Iekšlietu ministriju (IeM) un Tieslietu ministriju (TM) līdz šā gada 1.decembrim ir jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai MK informatīvais ziņojums par sadarbības rezultātiem ar pašvaldībām par atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanu, par pašvaldības praksi šī pakalpojuma sniegšanā un priekšlikumiem turpmākai rīcībai atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanai.
Šobrīd valsts kompensē pašvaldībām izdevumus, kas saistīti ar atskurbšanas telpā izvietotajām personām. Noteikts, ka par katru personu valsts pašvaldībām jākompensē 15 eiro, bet kopējā kompensējamā summa gada laikā nedrīkst pārsniegt 200 tūkstošus eiro.
Veselības ministrijas (VM) pārstāve Egita Pole komisijas sēdē norādīja uz Daugavpils labo piemēru, ka atskurbtuve ir ierīkota blakus reģionālajai slimnīcai un rosināja pēc šāda principa veidot atskurbtuves arī citur Latvijā. Viņa to pamatoja ar apstākli, ka klientiem, kas tiek nogādāti atskurbtuvēs nereti ir nepieciešama medicīniska apskate, kā arī šāda iniciatīva atslogotu slimnīcas.
Rīgas Pašvaldības policijas Profilakses, koordinācijas un statistikas nodaļas priekšnieks Egīls Vidriks komisijas sēdē norādīja, ka VM pārstāves priekšlikums ir atbalstāms, tam piekrita arī komisijas deputāti.
«VM piedāvājums ir labs no cilvēku veselības viedokļa, bet ir arī jautājums par ārstu drošību,» viņš piebilda.
Jau vēstīts, ka valdības komiteja novembra beigās izskatīja ziņojumu «Par atskurbšanas telpu tiesisko statusu un pašvaldību labās prakses iniciatīvām atskurbšanas telpu nodrošināšanā», kuru sagatavojusi VARAM.
VARAM ziņojumā atzīts, ka atskurbtuves visās pašvaldībās nav nepieciešamas, tās būtu jāierīko tikai lielākajās pilsētās. Ministrija norāda - līdzšinējā pieredze liecina, ka atskurbšanas telpu ierīkošana valsts lielākajās pilsētās būtu visekonomiskākais un efektīvākais variants. Pilsētās iekārtotas atskurbšanas telpas šo pakalpojumu var nodrošināt arī personām no tuvākām teritorijām.
Aprēķināts - ja gada laikā atskurbšanas telpu pakalpojumus izmanto apmēram 12 000 personu, gadā tās varētu izmaksāt aptuveni 420 000 eiro. Katrā atskurbšanas telpā būtu nodarbināta viena ārstniecības persona, sociālais darbinieks, policijas darbinieks un apkopēja. Pašvaldības vidēji uz vienu atskurbšanas telpā ievietoto personu tērētu 35 eiro, no kuriem 15 eiro tiktu kompensēti no valsts budžeta ar nosacījumu, ka pašvaldības nodrošina personām atskurbšanas pakalpojumus diennakts režīmā. No valsts budžeta būtu nepieciešami apmēram 180 000 eiro gadā.
Esošā situācija parāda, ka 70-80% gadījumos tās ir vienas un tās pašas personas, kurām nepieciešami atskurbināšanas pakalpojumi.
