Rīgas bāriņtiesa sākusi pārrunas ar aizbildņiem par bērnu adopciju; daļa to nevēlas

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Rīgas bāriņtiesa uz pārrunām aicinājusi 55 no 140 aizbildņiem, kurus nevieno radniecība ar pie viņiem dzīvojošiem bāriņtiesas pārraudzībā esošiem bērniem, lai pārrunātu adopcijas iespējas, bet septiņu ģimeņu situācijā jau paredzētas bāriņtiesas sēdes, laikrakstam «Diena» atklāj Rīgas bāriņtiesas vadītājs Aivars Krasnogolovs.

«Diena» raksta par sievieti, kura adoptējusi divus bērnus un uzņēmusies aizbildnību par vēl trim - vienas ģimenes - bērniem. Divus no viņiem - četrus un divus gadus vecas māsas - Rīgas bāriņtiesa esot apņēmusies «par katru cenu» nodot adopcijā. Savukārt meiteņu brāli, kurš vēl ir zīdainis, pagaidām adoptēt nevar, jo viņa bioloģiskajai mātei vēl nav atņemtas aizgādības tiesības.

Šī sieviete ir Inese Fecere, kura 2013.gadā saņēmusi Latvijas lepnuma balvu kā pateicību par to, ka viņa nesavtīgi uzņēmusies gādību par toreiz vēl četriem bez vecākiem palikušiem bērniem.

«Dienas» rīcībā esošā Rīgas bāriņtiesas vēstule liecina, ka konkrētajai ģimenei tā pievērsusies nevis tāpēc, ka bērni nebūtu aprūpēti un paēduši, - gluži otrādi, šajā ziņā iemesla pārmetumiem nav.

«Adoptējiet pati vai arī piekrītiet, ka bērnus var nodot adopcijā citiem. Ja bez vērā ņemama iemesla nepiekritīsiet, bāriņtiesa lēmumu pieņems pati, un sēdes laiks jau noteikts,» šādu vēstījumu no Rīgas bāriņtiesas esot saņēmusi Fecere.

Sava ultimāta likumību Rīgas bāriņtiesa pamato ar diviem normatīviem. Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka, lai nodrošinātu bērna attīstībai ģimenisku vidi, tiek atbalstīta adopcija. Otrs ir Civillikuma 169.pants, kas nosaka, ka adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa var lemt par piekrišanu adopcijai, ja aizbildnis bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt. Norma attiecināma uz tiem aizbildņiem, kurus ar aizbilstamajiem bērniem nesaista radnieciskas saites, un tādu Latvijā pašlaik esot ceturtā daļa no visiem.

Rīgas bāriņtiesas vadītājs Krasnogolovs uzsver, ka kopš 2013.gada bāriņtiesa vēl neesot pieņēmusi nevienu lēmumu par bērna nodošanu adopcijā, ja viņa aizbildnis bez svarīga iemesla liedzas to darīt.

Savukārt Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Meldere norāda, ka tā nav masveida pieeja, sūtīt visiem aizbildņiem vēstules ar uzstādījumu - vai nu adoptējiet paši, vai ļaujiet, lai bērnu adoptē kāds cits. Darbinieki neesot saņēmuši uzdevumu «aizbildņus brīdināt». Viņa arī saka, - «ja aizbildnis nedod savu piekrišanu un bērns vēl nespēj paust savu viedokli, tad viņš, protams, vēl nav nododams adopcijā».

Lai gan Fecere jau iepriekš adoptējusi divus no pieciem ģimenē augošajiem bērniem, tomēr viņa nav gatava adoptēt arī pārējos bērnus. Iemesls tam esot nepietiekamā valsts līdzdalība sociālo garantiju veidā. «Visi šie bērni ir valsts iestāžu darbības un bezdarbības upuri, kuru audzināšana prasa daudz lielākus visa veida resursu ieguldījumus nekā bioloģisko bērnu gadījumā labvēlīgā ģimenē, - ir ļoti negodīgi to pilnībā uzgrūst uz adoptētāju pleciem,» norāda Fecere.

Patlaban Latvijā aizbildnis saņem simbolisku atlīdzību 50 eiro apmērā mēnesī par savu pienākumu pildīšanu un arī 45 eiro pabalstu bērna uzturam no valsts, ja nav piedzīti likumā noteiktie uzturlīdzekļi no bērna bioloģiskajiem vecākiem. Savukārt adoptētājs saņem vienreizēju pabalstu - 1422 eiro - bērniem nepieciešamo lietu un mēbeļu iegādei, bet turpmāk tikai valstī noteikto ģimenes pabalstu 11 eiro mēnesī.

Feceres ģimene ir viena no tām, kurai jau nozīmēta bāriņtiesas sēde, lai lemtu par bērnu tālāko likteni. Sēdei bija jānotiek 4.martā, tomēr tā pārcelta uz maiju.

Fecere vērsusies Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā un Tiesībsarga birojā ar lūgumu izvērtēt bāriņtiesas darbības likumību. Pašlaik tiekot gatavots atzinums.

Neizpratni par bāriņtiesas rīcību pauž arī «Ziedot.lv» vadītāja Rūta Dimanta. Organizācija februārī organizēja kampaņu, kurā savākti jau 17 500 eiro šīs ģimenes mājas atjaunošanai, uz kuru ģimene varētu pārcelties no pagaidu trīsistabu mitekļa.

«Man ir šoks! Ja bērni atraduši ģimeni, vai no tā, uz kāda juridiska statusa pamata viņi tur atrodas, kas mainās? Vai bērniem būs labāk tikt adoptētiem uz ārzemēm nekā šeit dzīvot Ineses aizbildnībā? Jautājums Latvija sabiedrībai, politiķiem un tiem cilvēkiem, kuri lemj bāriņtiesās, - cik daudzi no viņiem būtu gatavi Ineses vecumā paņemt aizbildnībā tik daudz bērnu un rūpēties arī par slimu bērnu?» pauž Dimanta. Viņa arī norāda, ka valstī ir problēmas ar atbalsta nodrošināšanu ģimenēm adopcijas gadījumā, īpaši, ja tiek adoptēti bērni ar veselības problēmām, jo tad atbalstu vajag daudz lielāku.

«Latvijas lepnuma» žūrijas locekle rakstniece Nora Ikstena šo gadījumu dēvē par ierēdniecības visatļautību. Viņa aicina ņemt vērā, ka divas adoptējamās meitenes ir pieradušas pie savas aizbildnes, iedzīvojušās ģimenē, kas ir ilgstošs un grūts process.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu